20. augusts vēsturē un senās avīzēs. Skandaloza slepkavība Jelgavā

1615. gada 20. augustā. Pirms 410 gadiem vēlu vakarā vai jau 21. augusta pirmajās stundās Jelgavā pie Driksas lāpu gaismā notika brutāla, politiski motivēta slepkavība, kas Kurzemes un Zemgales hercogistei pievērsa visas Eiropas uzmanību un radīja plašu sašutumu aristokrātu aprindās.

Pēc hercoga Vilhelma pavēles veikta aresta laikā ar avantūristisko dabu pazīstamais, Kuldīgā dzimušais karakalpu kapteinis Volmārs Fārensbahs (1586–1633) un viņa vīri alebardām nogalināja brāļus Gothardu un Magnusu Noldes. Hercogistē tajā laikā valdīja divi hercogi – brāļi Vilhelms un Frīdrihs, kur pirmais saimniekoja Kurzemē, bet otrais Zemgalē un Sēlijā. Tikmēr brāļi Noldes ar vairākiem īpašumiem Kurzemē bija muižnieku opozīcijas līderi. Starp muižniecību un hercogiem ilgstoši pastāvēja asas domstarpības par varas un ietekmes sadalījumu. Jūlija nogalē Jelgavā ar Rīgas rātes starpniecību bija sasaukta kārtējā sanāksme konfliktu risināšanai. Hercogus tajā pārstāvēja Vilhelms, kurš saniknojies, ka ieradušies arī kaitinošie Noldes. Jaunībā visi bija bijuši draugi, taču tajā brīdī, kā uzskata, politiskajiem strīdiem jau bija pievienojušies personīga naida elementi. Noldes bija apmetušies dzimtai piederošajā viesnīcā "Jeruzaleme" Jelgavas Tirgus laukuma malā. Tur arī ieradās Fārensbaha vīri, kas brāļus izrāva no gultām, lai nogādātu pie hercoga uz pili. 

Uzskata, ka pavēle nebija nogalināt, tikai arestēt, taču procesa laikā acīmredzot notika konflikts, kura dēļ brutālais Fārensbahs aizturamos noslepkavoja. 

Iespējams, viņš vēlējies izpatikt savam darba devējam Vilhelmam. Kurzemē tāda izrēķināšanās bija kas nedzirdēts. Sašutušie muižnieki sūdzējās Varšavai (hercogiste bija Polijas–Lietuvas vasaļvalsts), kas atsūtīja izmeklēšanas komisiju. Frīdrihu attaisnoja, taču Vilhelmam ar Polijas–Lietuvas Seima un karaļa Sigismunda III rīkojumu un 1617. gada 4. aprīlī Skrundā sanākušā hercogistes landtāga lēmumu atņēma titulu un izraidīja trimdā uz visiem laikiem. Vilhelms apmetās Pomerānijā, tomēr krišana nežēlastībā netraucēja hercogistes tronī 1642. gadā kāpt viņa dēlam Jēkabam.

Arī Fārensbaham pēc notikušā hercogiste bija jāpamet. Viņš turpmāk darbojās kā savas algotņu vienības komandieris un brīžiem diplomāts, kalpojot dažādiem kungiem gan Vidzemē, gan Venēcijā, Francijā, Vācijas zemēs; dažus gadus pabija pat turku gūstā, piedalījās Trīsdesmit gadu karā (1618–1648) Eiropā. 1628. gadā viņš lūkoja nodot kādu vācu katoļu zemju cietoksni protestantiskā zviedru karaspēka rokās, taču tika arestēts. 1633. gadā Rēgensburgā Fārensbaham nocirta galvu.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 20. augustā

Atļauts pārdot ābolus. Sākot ar vakardienu uz vietējiem augļu tirgiem oficiāli atļauts tirgoties ar āboliem un bumbieriem. Līdz šim ar āboliem bija atļauts tirgoties tikai uzkupčiem, it kā ar Latgales āboliem, bet uzkupči uzpirka ābolus no vietējiem lauciniekiem un pārdeva tos par Latgales āboliem. Vakar ābolu tirgus bija reti bagāts. Uzkupči par mārciņu aizvakar ņēma 25 rubļus, bet vakar varēja kilo pirkt jau par 20–25 rubļiem.