29. augusts vēsturē un senās avīzēs. Pirmais "jājrats"

1885. gada 29. augustā. Pirms 140 gadiem vācu inženieris Gotlībs Daimlers patentēja kopā ar palīgu Vilhelmu Maibahu konstruēto "transporta līdzekli ar gāzes vai petrolejas spēka mašīnu", ko vēlāk nosauca par "jājratu" (no vācu "der Reitwagen").

Pasaulē pirmajam motociklam bija no riekstkoka izgatavots, metāla plāksnēm pastiprināts rāmis, ar dzelzi apstīpoti koka spieķu riteņi, dzensiksnu piedziņa un vēl pa vienam koka ritenītim abās pusēs stabilitātes labad. Konstruktori bij paredzējuši, ka ziemā "jājratam" varētu piestiprināt arī slēpes un tas pārvietotos kā savdabīgas motorkamanas. Tiesa, turpmākie konstrukcijas izmēģinājumi ziemā izrādījās neapmierinoši, un no šīs sadaļas vēlāk atteicās. Galvenais konstrukcijā, protams, bija 60 kilogramu smagais viencilindra četrtaktu benzīna dzinējs ar apmēram puszirgspēka jaudu. Daimlers un Maibahs to bija izstrādājuši un uzlabojuši 1883.–1885. gadā. Arī šis izgudrojums – tam laikam uzskatīts par kompaktu – bija patentēts, taču inženieriem vajadzēja kādu ierīci, pie kuras demonstrēt dzinēja lietderību. Nebija runas, par motocikla izgudrošanu, jo "jājrats" vienkārši šķita pieejamākais variants un konstrukcija, ko jaunais dzinējs kopā ar braucēju spēja izkustināt no vietas.

1885. gada ritumā inženieri turpināja uzlabot pirmo motociklu, līdz tas sasniedza praktiskās izmantošanas gatavību un spēja kustēties ar 6–12 km/h lielu ātrumu. Pirmais brauciens notika mūsdienu Štutgartes rajonā Kanštatē, un to veica Maibahs. Vēsturē gan vairāk tiek atzīmēts Gotfrīda Daimlera 16 gadus vecā dēla Paula brauciens tā paša 1885. gada 10. novembrī. Puisis no Daimlera darbnīcas Kanštatē aizbrauca līdz citam Štutgartes kvartālam – Untertirkheimai – un atgriezās, tā veicot 12 kilometrus.

Ceļā atgadījās arī klizma. Proti, motorrata izpūtējs atradās tieši zem braucēja ādas sēdekļa, kas kādā brīdī no karstuma bija aizdedzies. 

Daimlers turpmākajos gados vairs neeksperimentēja ar "jājratu", bet pievērsās nopietnākām lietām – iekšdedzes dzinēja konstrukcijas un spēju uzlabošanai, kā arī automašīnas radīšanai. Oriģinālais braucamais 1903. gadā gāja bojā ugunsgrēkā, un mūsdienās vairākos pasaules muzejos ir aplūkojamas vien tā kopijas.

Jāatzīmē, ka dažkārt Daimlera un Maibaha lauri tiek apšaubīti, norādot uz atsevišķiem amerikāņu, franču un itāliešu izgudrotājiem, kas katrs pats par sevi bija pie kā līdzīga ķērušies dažus gadus agrāk. Tomēr kopumā atzīts, ka abi vācieši motocikla izstrādē bija tikuši vistālāk.

"Latvis", 1925. gada 29. augustā

Zaķis uz jumta. Priekules-Elkuzemes posmā vilcienu Nr. 4 pavadošie konduktori uz bagāžas vagona jumta pamanījuši slapstošos vīrieti. Vilcienu apturēja un ar policista palīdzību sagūstīja aizdomīgo pasažieri. Tas izrādījās par Herbertu Eglīti no Ulmales pagasta. Viņš gribējis par velti nobraukt līdz Jelgavai. Bez soda par braukšanu bez biļetes Eglītim vēl jāatlīdzina zaudējums, kas cēlies vilcienu apturot.