Vistālākā zināmā galaktika

Tokijas universitātes pētnieki paziņojuši, ka viņiem izdevies maksimāli augstā precizitātē izmērīt attālumu līdz pagaidām tālākajai un senākajai zināmajai galaktikai, kas atrodas tā dēvētās Visuma redzamās daļas pašā nomalē.

Galaktika nodēvēta par GN-z11, un tā gaisma, kuru var novērot uz Zemes patlaban, izstarota pirms 13,4 miljardiem gadu, proti, tajā brīdī, kad Visums atradās agrīnajā savas eksistēšanas posmā – aptuveni 420 miljonus gadu pēc tā dēvētā Lielā Sprādziena.

Var kārtējo reizi atgādināt, ka tieši šādi pētījumi un tajos veiktie atklājumi piešķir iespēju gluži reāli ielūkoties ļoti senas pagātnes notikumos. Zināms, ka gaismas ātrums vakuumā uzskatāms par konstantu (lai gan jaunākās zinātnes atziņas to vairs nespēj uzturēt spēkā), un tas apliecina – kad mēs skatāmies uz kādu kosmisko objektu, kas atrodas 100 gaismas gadu attālumā, nosacīti var teikt, ka redzam to, kāds šis objekts bija pirms 100 gadiem. Katrs pats var pamēģināt apjēgt, kādus notikumus var novērot, uzlūkojot objektus, kas no mums atrodas miljardiem gaismas gadu attālumā.

Japāņu pētnieku vēstījumā uzsvērts, ka attālums līdz galaktikai GN-z11 precizēts, izmantojot tā dēvēto sarkano nobīdi, kas rodas Visuma nepārtrauktās izplešanās rezultātā, turklāt ievērojot faktu, ka šī izplešanās notiek pieaugošā ātrumā. Izplešanās procesa rezultātā to gaismas viļņu, kas kosmosā ceļo ļoti ilgu laiku, garumi nobīdās virzienā uz spektra sarkano daļu, un šīs nobīdes lielums kalpo kosmisko attālumu mērījumos kā pavairotājs, un matemātiskajos vienādojumos to parasti apzīmē ar simbolu z.

Japāņu pētniekiem no galaktikas GN-z11 nākošās gaismas sarkanās nobīdes lielumu izdevies nomērīt pēc īpaši rūpīgas ultravioletās gaismas analīzes, izdalot no šīs gaismas noteiktu ķīmisko elementu “parakstus”, ko dēvē par emisijas vai spektrālajām līnijām. Pētnieku grupas viens no vadītājiem Nobunari Kašikava plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka elektromagnētiskā spektra ultravioletajā daļā parasti mēdz būt visnotaļ strikti šie spektrālie paraksti, kas atbilstoši noteiktam lielumam nobīdīti sarkanajā spektrā, un tādi vairākkārt manīti kosmiskā teleskopa Hubble novērotajā arī galaktikas GN-z11 gaismas spektrā, taču šo datu precizitāte allaž bijusi ļoti tālu no vēlamās pakāpes. Tāpēc pētnieki izmantojuši Havaju salās izvietotā teleskopa maksimāli precīzo virszemes instrumentu, spektrogrāfu MOSFIRE, kas devis iespēju tālīnās galaktikas GN-z11 sarkanās nobīdes lielumu noteikt vismaz 100 reizes precīzāk, nekā tas bija izdevies visos iepriekšējos mērījumos.

Kārtības labad var minēt arī to, ka šīs sarkanās nobīdes lielums tagad novērtēts kā 10.957, kas atšķiras no iepriekš fiksētā 11.09. Taču tas katrā ziņā kalpo kā apliecinājums tam, ka galaktika GN-z11 ir visvecākā un vistālākā no mums esošā galaktika, kas atrodas Visuma redzamās daļas pašā nomalē.