Starptautiska astronomu komanda atklājusi visā kosmosa novērojumu vēsturē vissenāko zvaigžņu populāciju pašā Piena Ceļa centrā, apgalvojot, ka šī populācija ir kādas senas protogalaktikas, kas faktiski uzskatāma par Piena Ceļa kodolu, atliekas.

Atklājuma autori vēstījuši, ka runa varētu būt par pašu Piena Ceļa “seno sirdi”, kā tagad nodēvēta apaļā protogalaktika, kas plešas aptuveni 18 000 gaismas gadu garumā un kurai piemīt masa, kas aptuveni 100 miljonus reižu pārsniedz Saules masu. Vēl vairāk, esot aprēķināts, ka šīs protogalaktikas masa ir aptuveni 0,2% no visas patlabanējās Piena Ceļa zvaigžņu masas...

Vēstīts arī par to, ka nolūkā atrast galaktiku vācu astronoms Hanss Valters Rikss no Heidelbergas Maksa Planka astronomijas institūta kopā ar savu komandu izpētījis 2013. gadā palaistā kosmiskā aparāta Gaia savāktos datus. Var piebilst, ka šā aparāta galvenā misija bija palīdzēt izveidot maksimāli detalizētu Piena Ceļa karti. Kopumā astronomi izpētīja aptuveni divus miljonus zvaigžņu, kas izvietojušās plašā apgabalā tieši Piena Ceļa centrā. Viņi meklēja zvaigznes ar metālu un ūdeņraža attiecību ne mazāku par 3% no Saules attiecības. Iezīmējuši tādu spīdekļu loku, pētnieki izpētīja to kustību telpā, un pēc tā daļu zvaigžņu nācās atsijāt. Tagad pētnieku redzes laukā palika tikai tās zvaigznes, kas nekustas tās aprijošā Piena Ceļa diska virzienā.

Tā visa rezultātā palika komplekts ar aptuveni 18 000 seno zvaigžņu, un tieši tas, kā uzskata pētījuma autori, arī uzskatāms par kodolu, ap kuru pakāpeniski izaudzis Piena Ceļš. Rikss to nodēvējis pat par pamata kodolu, kurā ir visvecākās Piena Ceļa zvaigznes jeb tātad tādas, kuru vecums pārsniedz 12,5 miljardus gadu. Interesanti šķiet arī tas, ka šī protogalaktika ir ļoti kompakta, un tas nozīmē, ka kopš tās izveidošanās momenta “to vairs nekas īpaši daudz nesatrauca”. Savukārt citas galaktikas tajā pašā laikā turpināja sadursmes ar Piena Ceļu, notika dažādas savstarpējas galaktiku aprīšanas, taču šī senā protogalaktika nebija pakļauta nekādai ārējai iedarbībai un turpināja miljardiem gadu eksistēt visnotaļ mierīgi.