Ja man jautā, vai priekšroku dodu vienas vai vairāku dienu velobraucienam, tad, ja vien iespējams, izvēlētos braukt tālāk un ilgāk. Kad esi ceļā vismaz 10 dienas, tad sāc uz ceļa dzīvot, un tā ir tā lielākā bauda. Tomēr esmu pārliecinājusies, ka arī vienas dienas velobraucieni spēj darbā nogurušu cilvēku darīt laimīgu.

Vesela diena pilnas laimes

Rīga–Ragaciems50+50 km

Jau vairāk nekā desmit gadus manas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir brauciens no Rīgas uz Ragaciemu. Šķiet, šo maršrutu esmu mērojusi vismaz 50 reizes. Pirmoreiz tā bija tīrā nejaušība, kad ar draudzeni aizbraucām ar riteņiem līdz Jūrmalai, pēc tam gar jūras krastu līdz Ķemeriem un bijām pārsteigtas, ka esam atbraukušas līdz Tukuma rajonam, un tad jau gribējās zināt, kas ir tālāk. 

Kad tikām līdz Ragaciemam, bijām izsalkušas, vietējā tirdziņā nopirkām zivis un meklējām vietu, kur piebraukt pie jūras. Pludmalē nebija neviena cilvēka. Tas bija atvieglojums pēc tam, kad bijām izbraukušas cauri cilvēku pūļiem Rīgas pludmalē, un te, Ragaciemā, bija sajūta, ka esam uz nepadzīvotas salas. Atgriezos mājās psiholoģiski uzlādējusies, bet fiziski pārgurusi kā nekad. Spidometrs uz velo stūres rādīja tajā dienā nobrauktus 100 kilometrus. 

Ar šodienas acīm raugoties, tas nebija prāta darbs, jo priekā par jaunu ceļu apgūšanu nebijām ierēķinājušas, ka spēks būs vajadzīgs, arī lai atgrieztos mājās. Neienāca arī prātā, ka mēs varētu atpakaļ braukt ar vilcienu, jo siltā vasaras dienā tie vienmēr ir pārpildīti. Lai kāds bija pārgurums pēc pirmā brauciena, Ragaciems vilktin vilka pie sevis ik pa brīdim.