12.3 °C
Vai mānekļa krāsai ir nozīme? Daudz šķēpu ir lauzts par to, vai mānekļa krāsai ir būtiska nozīme. Cik reizes esam bijuši copē, kad ķeras tikai uz tās vienas īpašās, slepenās krāsas?
Tāpat makšķernieki ar lielāku pieredzi atceras, kā gadu laikā mainījusies krāsu mode – rozā gumijas Daugavas zandartam, burkānkrāsas mānekļi Babītei u.tml. Meklējot informāciju internetā un apspriežoties ar kolēģiem, secinu, ka krāsai ir nozīme, bet mazāka, nekā makšķerniekam varētu likties.
Manis aptaujātie makšķernieki dalās divās pretējās grupās: vieni uz jautājumu – vai mānekļa krāsai ir nozīme – atbildēja JĀ, otri NĒ. Pētot šo jautājumu dziļāk, secināju, ka abām grupām ir daļa taisnības. Ir apstākļi, kuros pareiza krāsas izvēle piesaistīs plēsēja uzmanību, un ir apstākļi, kur krāsai būs ļoti maza vai nekāda nozīme.
Zivis uz zemes dzīvo vairākus simtus miljonu gadu (apmēram 530 milj.). Dzīvošanai ūdenī ir vairākas priekšrocības, bet ir arī vairāki apgrūtinājumi. Piemēram, skaņa ūdenī izplatās 4,3 reizes ātrāk nekā gaisā. Lai arī mums zemūdens vide liekas ļoti klusa un mierīga, zivīm šī vide ir ļoti trokšņaina. Lielākajai daļai sugu ir attīstījušās jutīgas iekšējās auss un sānu līnijas, kas palīdz uztvert dažādas vibrācijas jeb trokšņus, tādā veidā palīdzot atrast medījumu vai izvairīties no plēsējiem.
Tāpat ūdens sastāvā ir atrodamas dažādas ķīmiskās vielas, kas ļauj zivīm identificēt savus sugas brāļus, informē par nārsta laika sākšanos, palīdz atrast barību un sajust tuvumā esošos plēsējus. Zivs oža evolūcijas gaitā ir attīstījusies apmēram tūkstoš reižu labāk nekā cilvēkam.
Taču attiecībā par gaismu un krāsu redzamību zem ūdens ir daudz sarežģītāk. Gaismas īpašības ūdenī strauji mainās. Tādēļ jūsu mānekļa krāsa pat nelielā dziļumā atšķirsies no tās, kas ir novērojama uz sauszemes. Tālāk nāksies būt nedaudz tehniskam, lai varētu izskaidrot, kā mainās mānekļa krāsa un kā to uztver pati zivs. Tāpat šie principi ir nemainīgi kā sālsūdenī, tā saldūdenī.
Zivs acs uzbūve
Ja gribam saprast, ko vispār redz zivs, mums vajadzētu izprast, kā darbojas zivs acs. Lai cik tas jocīgi liktos, zivs acs ir ļoti līdzīga cilvēka acij, bet tā darbojas nedaudz citādi, galvenokārt tādēļ, ka gaisma ūdenī uzvedas citādāk nekā atmosfērā. Radzene ir ļoti apaļa, tādēļ zivs var uztvert apkārtējo vidi 360 grādos ap aci. Tāpat tā kalpo, lai kompensētu ūdens radīto vizuālo apmānu. Lēca ir sfēriska, tas nozīmē, ka labs, skaidrs attēls var veidoties tikai tad, ja tas atrodas lēcas centrā. Tas nozīmē – kaut vai zivs redz 360 grādos, visskaidrākais attēls būs tieši lēcu centrā, bet pārējais būs izplūdis. Varavīksnene atšķirībā no sauszemes dzīvniekiem zivīm nav regulējama. Līdz ar to tām ir grūtāk pielāgoties mainīgam apgaismojumam. Spilgtas gaismas apstākļos zivis meklēs ēnu vai pārvietosies uz dziļākām vietām. Dažas sugas, piemēram, strauta forele, var fokusēt savu redzi kā uz tuviem, tā tāliem priekšmetiem, līdzīgi kā plēsīgie putni. Vispārīgi runājot, zivs acs uzbūve ir paredzēta, lai labāk uztvertu kustību un kontrastu ar apkārtējo vidi, nevis asas detaļas. Cilvēki, tāpat kā daudzi citi dzīvnieki, regulē acs fokusu, mainot lēcas formu. Zivis turpretī maina lēcas attālumu līdzīgi kā fotokamerā.
Gaismas vājināšanās ūdenī
Šis faktors ir ļoti svarīgs. Lai saprastu, kā mānekli redz zivs, ir jāsaprot, kā gaisma uzvedas ūdenī. Gaismas spektrs, ko spēj saskatīt cilvēka acs, ir salīdzinoši neliela daļa no elektromagnētiskās radiācijas, ko saņemam no saules. Tas, ko redzam mēs, ir uzskatāms par redzamo spektru. Priekšmeta krāsu šajā spektrā nosaka gaismas viļņa garums. Garākie viļņa garumi ir sarkanai un oranžai krāsai, īsākie – zaļai, zilai un violetai krāsai. Daudzas zivju sugas spēj saskatīt krāsas, kuras mēs nespējam, tajā skaitā ultravioleto spektru.
