Vasaras izskaņā nedrīkstam aizmirst par augļudārza sagatavošanu ziemai, lai nākamajā sezonā varētu gaidīt bagātīgu augļu un ogu ražu. Konsultē Dārzkopības institūta Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas pētniece Valda Laugale.  

Mēslo ar fosforu un kāliju

Ja augļukoki un krūmogulāji nav samēsloti pavasarī vai vasarā, rudenī dod fosfora un kālija minerālmēslus vai organisko mēslojumu. Slāpekli rudenī vairs nevar dot, jo tas veicinās dzinumu augšanu, bet tie nenobriedīs un ziemā apsals. Savukārt kālijs palīdz augiem nobriest un labāk sagatavoties miera periodam. No fosfora minerālmēsliem var izmantot superfosfātu (atkarībā no augsnes nodrošinātības deva 15–45 g/m2), bet no kālija minerālmēsliem kālija sulfātu (20–30 g/m2) vai kālija hlorīdu (15–20 g/m2). Lai noteiktu precīzākas mēslojuma devas, jāveic augsnes analīzes.

Neizmanto hloru un slāpekli

Nav ieteicams ogulājiem izmantot hloru saturošos mēslošanas līdzekļus, tiem labāk lietot kālija sulfātu vai arī kompleksos minerālmēslus, bet jāraugās, lai tie paredzēti rudens sezonai un nesatur vai arī satur ļoti maz slāpekļa.

Kopumā komplekso mēslojumu ikgadējā deva varētu būt 20– 60 g/m2.

Smagākās augsnēs tā var būt lielāka, vieglākās – mazāka. Vieglās smilts augsnēs ieteicams kāliju labāk dot pavasarī, lai neizskalojas. Ja augsnē jau pamatmēslojumā iestrādātas lielas kālija un fosfora mēslojumu devas, pirmos trīs gadus pēc iestādīšanas tie vispār nav jādod.