17.3 °C
"Laikmetīgajā cirkā vairs neizmantojam dzīvniekus, bet mēs, cilvēki, runājam ar dzīvnieku sevī, to pamodinām, ļaujam skatītājam paskatīties, cik daudz iespēj cilvēka ķermenis," stāsta Rīgas Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.
Sabiedrības iepazīstināšana ar Rīgas Cirka jauno tēlu un darbības vīziju – kļūt par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu – ir bijis viens no nozīmīgākajiem Rīgas Cirka uzdevumiem kopš Rīgas Cirka darbības virziena maiņas 2017. gadā. Tādam tam palīdzējis kļūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Saglabāt vēstures elpu
1888. gada cirka mākslinieks, zirgu dresētājs un uzņēmējs Alberts Salomonskis, talkā saucot pirmo akadēmiski izglītoto latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani, nepilna gada laikā uzbūvēja pirmo pastāvīgo mūra cirka ēku, kas tagad vērtējama kā viena no vecākajām Eiropā un joprojām ir vienīgā Baltijā. Turklāt Rīgas Cirka darbība nav pārtrūkusi pat karu gados un līdz ar to tā uzskatāma par pasaulē vecāko nepārtraukti funkcionējošo cirka ēku. Pirmajās desmitgadēs spējot uzņemt pat 1700 skatītāju, Rīgas Cirks bija arī pirmā masu izklaidei paredzētā pilsētas celtne, un līdzās cirka izrādēm notikuši arī koncerti, dažādas publiskas tikšanās un izrādīti pirmie kino seansi.
Kopš uzbūvēšanas savā mūžā cirka nams bija piedzīvojis vien salīdzinoši vienkāršas pārbūves un piebūves, un tikai 2020. gadā laika gaitas ietekmētā žēlīgi nedrošā ēka uz diviem gadiem tika slēgta un piedzīvoja apjomīgu rekonstrukciju, īpaši piedomājot par siltumizolācijas darbiem, tostarp vēsturiskā kupola siltināšanu.
Rekonstrukcija vērtējama kā sarežģīta. Pēc konkursā izvēlētā arhitektu biroja NRJA un vadītāja Ulda Lukševica būvprojekta to paveikusi būvniecības kompānija "Aidaco construction". 2022. gada novembrī ar nostiprinātajām, no dzelzceļa sliedēm veidotajām 16 vēsturiskajām kolonnām un jaunizbūvēto kupola konstrukciju, kas veidota no Latvijā ražotiem CLT krusteniski līmētiem koka paneļiem, Rīgas Cirka rekonstruētā arēna tika atklāta publikai. Pēc atklāšanas vēl līdz 2024. gadam arēna tikusi aprīkota ar skaņu, gaismu un aizkaru sistēmām, kā arī dažādām scenogrāfijām pielāgojamajām Rīgas mēbeļu dizaina, ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma "Articul" teleskopiskajām tribīnēm. Nākotnē paredzēts īstenot projekta 2. un 3. kārtu, kas ietvertu jebkuram gājējam pieejamu Merķeļa–Kalniņa ielu pasāžu, cirka skolas un mākslas rezidenču telpu būvniecību, kā arī Merķeļa ielas fasādes pilnīgu rekonstrukciju.
Laikā paveikts projekts
Jaunā arēna pārsteidz ar plašumu un gaišumu, izcilo tehnisko aprīkojumu, kā arī ar saglabāto vēsturisko elpu, ko vizuāli uzsver nu jau 137 gadus senās ēkas būvdetaļas, piemēram, veco tribīņu brusas un dēļi. Tiesa, izgaisusi ar sarkanu samtu apvilktā rampa, orķestra balkons, putekļi un cirka dzīvnieku smārds. Arhitektūras un dizaina risinājumos "NRJA" sekojis principam "pielikt noņemot" – atklājot slēptus vēsturiskos slāņus, radīts jauns telpas raksturs, kas sevī iemieso cirka ēkas līdzšinējos pastāvēšanas gadus. Vienlaikus radīti arī jauni un būtiski tehniskie risinājumi, piemēram, arēnā ierīkota apsildāmā grīda (agrāk cirka ēku sildīja vien dzīvnieku, darbinieku un apmeklētāju elpa!), pateicoties jaunizbūvētā kupola konstrukcijām, gaisā iespējama daudzu tonnu slodzes izturība arī ļoti sarežģītiem cirka trikiem. Pirmā stāva līmenī ērtai iekļūšanai telpu dalījums izbūvēts bez sliekšņiem, kā arī apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem pieejamas speciālās dzirdes cilpas, labierīcībās pārdomāts iekārtojums gan māmiņām ar mazuļiem, gan skatītājiem ratiņkrēslos.
Atceroties vairāku kultūras celtņu ieilgušo rekonstrukciju, pārsteidz plānotajos termiņos paveiktais darbu apjoms. Turklāt pārbūves pirmās kārtas laikā ieilga pandēmijas radītā neskaidrība, iesākās pilna apmēra Krievijas iebrukums Ukrainā… To sarunā uzsver arī cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers, stāstot, ka "valstī tolaik sakrita vairāki nozīmīgi būvniecības projekti, turklāt pandēmijas laiks bija izmainījis prioritātes un piegāžu ķēžu loģistiku. Un tad sākās karš. Protams, visā rekonstrukcijas procesā bija zināmas grūtības, bet nu lepojamies, ka, lai gan tolaik būvējās vairākas kultūras celtnes, bijām vienīgie, kuri savu projektu pabeidza laikā".
Varbūt Rīgā kultūrtelpu pietiek?
Pēc jaunākā kultūras patēriņa pētījuma "Kultūras aktivitātes barometrs 2024" rezultātiem, kultūras patēriņš Latvijā pieaug, tomēr – varbūt galvaspilsētā kultūras celtņu jau kļūst par daudz? Mārtiņš Ķibers par šādu jautājumu kļūst patiesi izbrīnīts, jo cirka izrāžu biļetes lielākoties tiekot izpirktas un cirka ēkas atjaunošana bijusi teju valsts goda lieta: "Tas ir viens no vecākajiem cirka mūra namiem Eiropā un vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs. Cirks iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Savulaik Salomonskim esot bijušas cirka ēkas arī Berlīnē, Maskavā un Odesā, saglabājusies tikai mūsējā, kura ir absolūti unikālas celtniecības paraugs."
