1894. gada 2. aprīlī. Pirms 130 gadiem Kuldīgas apriņķa mežsarga ģimenē piedzima leģendārais un sabiedrībā dziļi cienītais latviešu kino un teātra aktieris Ēvalds Valters, kurš darbojies arī kā literāts un tulkotājs, bet jaunībā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka rindās bija piedalījies Ziemassvētku kaujās.

Atmodas laikā Ē. Valters tika uztverts kā persona, kas zināmā mērā simbolizē latvisko identitāti un Latvijas valsts vēsturi. Ne velti 1988. gada 8. oktobrī viņam uzticēja teikt Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa atklāšanas runu: "Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta!" Un, kad 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils tornī pēc teju pusgadsimta pauzes atkal uzvilka sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, viens no darītājiem līdzās rakstniekam Albertam Belam bija Ēvalds Valters. 1992. gada jūnijā Ē. Valters kļuva par pirmo pilsoni, kurš saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi. 

Aktieris vienmēr bija nesis sevī nacionālu pārliecību, kamdēļ padomju okupācijas gados vairākkārt nonāca nepatikšanās ar čeku, taču arī no represijām allaž izglābās. 

Svarīga loma droši vien bija tam, ka Ē. Valters latviešu sarkano strēlnieku rindās bija karojis arī Krievijas pilsoņu kara frontē. Kad 1922. gadā viņš atgriezās Latvijā, kā slepens kurjers nogādājis Rainim vēstuli no Pētera Stučkas. Ē. Valters vēlāk vecumdienās mazliet nožēloja, ka nebija vēstulē ielūkojies, taču mūsdienās zināms, ka šajā sarakstē latviešu lielinieku vadonis Stučka mēģināja Raini pārvilināt pārcelties uz Padomju Krieviju. Ar aktiermākslu un režiju Ē. Valters sāka nodarboties vēl 1917. gadā strēlnieku pašdarbības teātros. Pēc atgriešanās Latvijā spēlēja dažādos teātros Jēkabpilī, Liepājā, Daugavpilī, Rīgā, Jelgavā. Ē. Valters nebija zvaigzne, taču kritikas uzteikts par atzīstamu un saistošu tēlojumu, 30. gados darbojās kā režisors Rīgas radiofonā, bet pēc Otrā pasaules kara par viņa skatuvi līdz mūža beigām kļuva Dailes teātris. Pēdējo lomu Ē. Valters 94 gadu vecumā nospēlēja Aleksandra Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie". Pēc tās viņš tika oficiāli atzīts par pasaulē vecāko spēlējošo aktieri, un šis rekords palika nepārspēts vēl vairākus gadus pēc Ē. Valtera aiziešanas mūžībā.

Latvijas Sargs, 1924. gada 2. aprīlī

Negrib strādāt. Aizvakar pie vietējā darba inspektora bija ieradušās pārāk par simts bezdarbnieču, kuras atsakās strādāt akorddarbus pie ķieģeļu uzlaušanas, kādu darbu tām tagad dod pilsētas valde. Darba inspektors bezdarbniecēm paskaidroja, ka pilsēta nāk viņu grūtam stāvoklim pretim, maksādama 25 kapeikas par katru izlauztu no dambja ķieģeli, kur privātuzņēmēji maksā tikai 15 kap. un ka krietna strādniece var pie šiem darbiem nopelnīt līdz 90 rbļ.dienā, kurpretim pie sabiedriskiem darbiem tās pelnīja tikai 50 rbļ. Jautājums ar bezdarbniecēm tātad palika viņu pašu rokās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.