Banku analītiķi Latvijā jūlijā prognozē gada inflāciju 2,4–2,6% apmērā

Latvijā gada inflācija šogad jūlijā varētu būt samazinājusies līdz apmēram 2,4-2,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, prognozē banku analītiķi.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādīja, ka 2026. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas varētu būt samazinājušās par 0,7%, tādējādi inflācijai gada laikā sarūkot līdz 2,6%.

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem iemesliem cenu līmeņa kritumam jūlijā bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanai atsevišķām pārtikas produktu grupām.

Tāpat Mālnieks piebilda, ka degviela trešo mēnesi pēc kārtas kļuva lētāka, vidēji cenai samazinoties par 3,5%.

Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi varētu būt bijusi deflācija 0,7% apmērā, gada inflācijai sarūkot līdz 2,6%.

"Jūlijs patērētājiem atnesa cenu līmeņa samazināšanos, ko nodrošināja labvēlīgās tendences gan enerģijas tirgos, gan sezonālie faktori,"

teica Gašpuitis.

Tostarp viņš minēja, ka cenas saruka degvielai, elektroenerģijai un gāzei. Tāpat sagaidāms cenu līmeņa kritums pārtikai. Izpārdošanas akcijas pazemināja cenas apģērbiem un apaviem. Tikmēr neliels kāpums ierasti parādīsies atsevišķos, piemēram, ar atpūtu un izklaidi saistītos pakalpojumos.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka jūlijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar jūniju varētu būt samazinājušās par 0,9%, gada inflācijai sarūkot līdz 2,4%.

"Bija sagaidāms, ka gada inflācija jūlijā samazināsies zem 3%," pauda Strautiņš, norādot, ka atbilstoši "Eurostat" ziņotajam jūlijā saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) provizoriski bija 2,5%.

"Runājot par gada inflāciju, iepriekš būtu gaidījis skaitli, kas ir nedaudz tuvāks 3%, bet šādi kļūdīties ir patīkami, precīzāk, ir patīkami uzzināt, ka varētu būt kļūdījies. Ir pat ticami, ka publicētais Latvijas patēriņa cenu indekss būs nedaudz zemāks jeb 2,4%, ņemot vērā pārtikas un enerģijas cenu īslaicīgo ietekmi," pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka cenu kritumā jūlijā salīdzinājumā ar jūniju izšķirošs nopelns noteikti ir pārtikas cenām. "PVN likmes samazināšana atsevišķiem produktiem atstāja iespaidu. Tāpat pagaidām labvēlīgi ir daži pārtikas izejvielu tirgus segmenti, jo īpaši, par piena produktiem runājot. Arī graudu cena ir neticami mērena, ņemot vērā, kas notiek pasaulē," minēja Strautiņš, vienlaikus gan uzsverot, ka tas tā neturpināsies mūžīgi.

Strautiņš arī atzīmēja, ka par spīti tam, ka jūlijā degvielas cenas pasaules tirgū mēneša laikā virzījās augšup, vidējā cena Latvijā bija par 3,5% zemāka nekā jūnijā. Savukārt siltuma cenas jūlijā dažviet pieauga, kamēr dažviet samazinājās.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā paziņos otrdien, 11. augustā.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju nemainījās, bet gada laikā — šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju — pieauga par 3,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 3,5%.