Par virkni faktu saistībā ar dažādām diversijām 2. Pasaules karā sabiedrība kaut ko vairāk sāk uzzināt tikai mūsdienās. Tieši tāds ir gadījums saistībā ar vairāku PSRS pasažieru kuģu mīklaino nogrimšanu. Iespējams, tieši fakts, ka, piemēram, divus no šiem kuģiem sauca “Ļeņins” un “Josifs Staļins”, bija galvenais iemesls, kāpēc informācija par tiem bija uz visstingrāko noslepenota. Diemžēl šīs abas katastrofas bija saistītas arī ar ievērojamu daudzumu cilvēku upuru.

Kuģītis ar interesantu vēsturi

Vispār tas bija gana elegants divu skursteņu tvaikonis, kas vēl pirms 1. Pasaules kara uzbūvēts tobrīd Vācijas sastāvā esošās Dancigas kuģu būvētavā un kuru pēc nogādāšanas pasūtītājiem Krievijā toreiz nodēvēja par “Simbirsk”. Kuģis savam laikam bija ļoti moderns un jaudīgs: 94 metrus garš, 12 metrus plats ar 5,4 metru iegrimi un spēju attīstīt līdz 17 mezgliem (31,5 kilometri stundā) lielu ātrumu. 1917. gadā savās rokās varu sagrābušie boļševiki to pārdēvēja par “Ļeņinu”.

Zināms, ka 1925. gada septembrī boļševiku valdība, arī neskatoties uz gigantiski lielajām pārtikas problēmām pašu valstī, lika kuģim “Ļeņins” nogādāt Japānas ostā Nagasaki humānās palīdzības kravu zemestrīcē cietušajiem iedzīvotājiem. Pēc tā kuģi pārcēla uz Melno jūru, kur tas sāka īstenot regulārus reisus no Odesas uz Novorosijsku. 1941. gadā tvaikoni kapitāli saremontēja un modernizēja, bet par kapteini norīkoja Ivanu Borisenko, kuram turpmāk šajā stāstā būs ievērojama loma, tāpēc arī tik konkrēti minēts viņa vārds.