Protams, tas nav pārliecinoši pierādīts, un pagaidām arī nav zināms, vai to vispār var tā vispārpieņemti pierādīt, taču viena no pasaules uzbūves teorijām pauž par bezgalīgu daudzumu tā dēvēto paralēlo realitāšu, kurās viss pamatā it kā ir tā, kā tajā ierastajā, taču daudzi attīstības scenāriji tomēr risinājušies citādi – gan pagātnē, gan tagadnē. Daudzi piedzīvojuši un turpina piedzīvot kaut ko tādu, kas varētu liecināt par labu tam, ka tā tomēr nav tikai teorija.

Darbs tas pats, tikai... cits

2008. gada 16. jūlija rītā Lerina pamodās un acumirklī konstatēja, ka viņas palagi mainījuši krāsu. Viņa satraucās – tie bija ne tikai vienkārši citā, bet gan tādā krāsā, kādā viņai pašai palagi nekad nebija bijuši. Nerodot izskaidrojuma, Lerina ievilka elpu, sakopās un devās uz darbu birojā, kurā strādāja pēdējos 20 gadus.

Viņas mašīna atradās tajā pašā vietā, kur tā bija novietota pie mājas iepriekšējā vakarā. Viņa aizbrauca pa to pašu ceļu, pa kuru regulāri ieradusi braukt kopš brīža, kad pirms septiņiem gadiem bija pārcēlusies uz dzīvokli šajā rajonā. Taču relatīvais miers ilga tikai līdz brīdim, kad viņa ieradās savā darbavietā. Jau uzreiz bija pamanāms, ka birojā atrodas pārāk daudz dīvainu, iepriekš neredzētu cilvēku. Lerina iegāja savā kabinetā, taču ievēroja, ka pie durvīm ārpusē izlikta izkārtne ar kāda cita cilvēka vārdu. Nākamajā acumirklī viņa nodomāja, ka kaut kādu iemeslu dēļ sajaukusi stāvus, taču aši novērojumi apliecināja, ka viņa tomēr atrodas pareizajā stāvā un pareizajā kabinetā. Taču vārds pie durvīm tomēr nomainīts.