1944. gada 9. maijā. Pirms 80 gadiem Stūra mājā Rīgā, "Ādolfa Hitlera un Stabu ielas stūrī", namā, kuru vācu okupācijas laikā izmantoja pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcija, atklāja ekspozīciju "Sarkanā terora skati", veltītu baisajiem notikumiem, kas šajā vietā norisinājās padomju okupācijas periodā 1940./1941. gadā, kad namā un tā pagrabos saimniekoja Latvijas PSR Iekšlietu un Valsts drošības tautas komisariāti.

Laikraksts "Tēvija" informēja: "Kopš 1941. gada rudens mag. hist. Jūlijs Bračs, tagadējais Iekšlietu ģenerāldirekcijas informācijas nodaļas vadītājs, kopā ar saviem palīgiem – vidusskolu jaunatni – pašaizliedzīgi strādā pie čekas mītnē atrasto materiālu kārtošanas, sistematizēšanas un atšifrēšanas. Šodien plkst. 11 (..) atklāja Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta rīkoto "Sarkanā terora skati". Šeit pārredzami, īpaši fotogrāfijās un citās čekas istabās, pagrabos, gaiteņos un apcietināto šaušanas telpās atrastos materiālos, latviešu tautai vēlreiz būs iespēja skatīt baigo gadu un viņu vadītāju īstās sejas. Skate iekārtota nama gaiteņos un 13 kamerās, kur kādreiz nāves ēnā sēdēja apcietinātie virsnieki, strādnieki, ierēdņi, studenti un pat pusaudži." Bračs un viņa vadītā patriotiskā jaunatnes organizācija "Nacionālā sardze" dokumentus un liecības par čekas noziegumiem vāca kopš 1941. gada decembra, kad saņēma vācu kontrolētās pašpārvaldes pilnvaras tādai misijai. Pieminētā izstāde Stūra mājā nebija pirmā. "Nacionālā sardze" ekspozīcijas un ekskursijas pa Stūra mājas kamerām tika rīkojusi arī agrāk. 

Vācu okupācijas vara atgādinājumus par padomju noziegumiem izmantoja saviem propagandas nolūkiem, tostarp – lai kurinātu naidu pret ebrejiem, "žīdiem – pasaules revolūcijas taisītājiem". 

Vēsturnieka Kārļa Kangera vērtējumā, arī pati čekas noziegumu materiālu vākšana Stūra mājā 1941. gadā nav bijusi gluži tikai pašu latviešu iniciatīva. Proti, rīkojumu sākt sistemātisku padomju okupācijas laika dokumentēšanu 1941. gada 21. novembrī no Berlīnes rosinājis vācu okupēto austrumu apgabalu reihsministrs Alfrēds Rozenbergs. Viss tālākais izrietēja no viņa pavēles. Protams, tas nemazina vērtību tiem tolaik "Nacionālās sardzes" savāktajiem dokumentiem, atmiņu stāstiem, represēto sarakstiem un lietiskajiem pierādījumiem, kas mūsdienās atrodas Okupācijas muzeja krājumā.

Strādnieku Avīze, 1924. gada 9. maijā

Dolāru piesavināšanās prāva. Jānis Kunstmanis 1920. un 1921. gadā jo plašos apmēros bija piekopis no ārzemēm ar naudu un čekiem pienākošo vēstuļu uzplēšanu. Naudu un čekus piesavinājies un plaši uzdzīvojis, starp citu, īrējot kādai bufetes dāmai Irmai N. dzīvokli un apdāvinot viņu ar naudu un rozēm. Rīgas apgabaltiesa 16. janvārī notiesāja Kunstmani un pastniekus Aleksandri Prjahinu, Kārli Fricsonu un Alfrēdu Šmitu katru uz 2 gadiem noziedznieku pārmācības namā, bet Nikolaju Danku un Oskaru Plēsumu ar 2 mēnešiem cietumā. Notiesātie, izņemot Plēsumu, spriedumu pārsūdzēja, bet tiesu palāta 6. maijā to apstiprināja.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.