1954. gada 6. jūnijā. Pirms 70 gadiem laikraksts "Padomju Jaunatne" ziņoja, ka netālu no Strenčiem darbu sākusi Sedas kūdras fabrika.

Reklāma

Dienā tajā ieguva 300 tonnas kūdras ar aprēķinu, ka pēc plānotās jaudas sasniegšanas tie būs 650 tūkstoši tonnu gadā: "Uzņēmums apgādāts ar visjaunāko padomju tehniku – spēcīgiem kāpurķēžu traktoriem, ekskavatoriem, speciāliem novākšanas agregātiem, kuri katrs aizstāj 120 cilvēku darbu. Pirms diviem gadiem te ieradās pirmā celtnieku grupa. Tagad te jau izaudzis labiekārtots ciemats ar desmitiem dzīvojamo māju." 

Sedas tīrelī Latvijas "brūno zeltu" samērā nelielos apjomos ieguva arī pirms tam, taču tagad ieguves apjomus grasījās padarīt apmēram piecas reizes lielākus. 

Kūdras fabrikas un tai līdzās uzbūvētās strādnieku pilsētiņas rašanās bija cieši saistīta ar Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) celtniecību pie Ķīšezera, jo padomju okupācijas apstākļos forsētā rūpniecība prasīja aizvien lielāku elektroenerģijas daudzumu. Lielāko daļu Sedas kūdras plānoja nokurināt TEC. Diennaktī elektrostacijai vajadzēja ap 170 vagonu kūdras. Padomju speciālisti bija aprēķinājuši, ka kūdras iegulas apgūt būs lētāk nekā vest akmeņogles no Donbasa. Ciematu būvēja PSRS Elektrostaciju un elektrorūpniecības ministrijas Ļeņingradas celtniecības montāžas tresta celtniecības pārvalde, kas vervēja strādniekus kā Latvijas PSR, tā ārpus tās. 1954. gadā, kad Seda ieguva strādnieku ciemata tiesības, tajā bija izveidotas vairākas ielas, uzceltas septiņas divstāvu mājas ar astoņiem dzīvokļiem katrā un 25 saliekamās divdzīvokļu mājas, astoņas kopmītnes strādniekiem un ēdnīca. Tobrīd turpinājās vēl divu divstāvu dzīvojamo ēku, maizes ceptuves, bērnudārza un ēdnīcas celtniecība. Plānā vēl bija kūdrinieku klubs, skola 440 audzēkņiem, vēl vairāki bērnudārzi, ambulance, veikali, pirts, veļas mazgātava, kūdras uzņēmuma kantora ēka, parks un stadions. 1961. gadā Seda ieguva pilsētciema statusu, bet 1991. gadā tika pārveidota par pilsētu ar lauku teritoriju. 

Ziedu laikos pilsētiņā dzīvoja un strādāja ap 4000 iedzīvotāju, bet mūsdienas tie ir aptuveni 1200 iedzīvotāju, no kuriem Latvijas pilsoņu ir mazākā daļa. 

Latviešu Sedā ir ap 17%, krievu – ap 64%. Rīgas TEC kūdras kā kurināmā izmantošanu ekonomisku apsvērumu dēļ pārtrauca vēl 2002. gadā.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 6. jūnijā

Sigulda. Nacionālais parks, par kādu pēdējā laikā mēdz dēvēt jauno Siguldas apkārtni, nonācis bēdīgā stāvoklī. Jaunākie kociņi aplauzīti, celiņi nekopti un ar zāli aizauguši. Skaistās atpūtas vietas piemētātas netīrumiem un visādiem atkritumiem. Sakarā ar šādu neciešamu stāvokli 4. jūnijā noturēja vairāku organizāciju apspriedi, piedaloties, starp citu, arī rakstnieku un žurnālistu biedrībai. Nolēma uzsākt parka atjaunošanas un uzkopšanas darbus. Tuvākai projekta apspriešanai noturēs 16. jūnijā pl. 11 rītā Siguldas pilī sēdi, kur piedalīties uzaicinās pārstāvjus no Rīgas pilsētas valdes, Turaidas, Krimuldas un Siguldas pagastu sabiedriskām un citām organizācijām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.