1824. gada 10. septembrī. Pirms 200 gadiem pusotra desmita Rietumeiropas apgaismības ideju pārņemtu Vidzemes un Kurzemes mācītāju Rīgā vienojās par jau iepriekš pārrunātu ideju dibināt Latviešu literāro jeb Latviešu draugu biedrību.
Šai vācbaltu inteliģences pārstāvju organizācijai 19. gadsimta pirmajā pusē piekrita liela loma latviešu valodas popularizēšanā un folkloras materiālu vākšanā, kultūras veicināšanā un līdz ar to latviešu identitātes modināšanā. Latviešu sabiedriskie darbinieki biedrībai sāka pievienoties tikai 19. gadsimta vidū. Tikai pēc tam daudz ko no šīs biedrības funkcijām pārņēma 1868. gadā izveidotā Rīgas Latviešu biedrība.
Piekritēju pulks Latviešu draugu biedrības idejām dibināšanās brīdī bija itin prāvs – ap 60 vācbaltu muižnieku, ierēdņu un mācītāju, kurus akadēmiķis Jānis Stradiņš savās publikācijās raksturojis kā letofilus, tas ir, "latviešu mīlētājus". Kad biedrības statūti 1827. gadā beidzot izgāja visus Krievijas impērijas birokrātijas kabinetus, saņēma vajadzīgo apstiprinājumu un varēja sākties reāls darbs, biedru skaits jau bija dubultojies. Par pirmo biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Nītaures mācītāju Gustavu Reinholdu fon Klotu. Dalībnieki bija, piemēram, latviešu preses pamatlicējs, pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" dibinātājs Kārlis Frīdrihs Vatsons, vēlāk tāpat etnogrāfs Augusts Bīlenšteins. Jau 1844. gadā biedrības paspārnē Kabiles mācītāja un latviešu folkloras vācēja Georga Bitnera sakārtojumā iznāca līdz tam lielākais tautasdziesmu krājums "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" ar 2854 dziesmām. Krājums vairāk bija domāts latviski lasošai vācu publikai.
Vācbaltu inteliģenci virzīja ne tikai misijas apziņa, bet arī atskārsme, ka pēc 19. gadsimta sākumā īstenotās dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē un Kurzemē latviešu tauta pamodīsies no "letarģijas",
kā tolaik rakstīja, un sāks veidoties par pilnvērtīgu sabiedrību. Bija svarīgi piedalīties šīs sabiedrības veidošanā, ietekmēt un vajadzības gadījumā vadīt procesu. Loģiski, nacionālās atmodas periodā tautas izglītošanas un kultūras procesus pārņemot jaunlatviešu kustībai, izrādījās, ka vācbaltiešu skatījums ne vienmēr sakrita ar pašu latviešu viedokli un vēlmēm. Radās konflikti. Vienlaikus jaunlatvieši cītīgi lasīja un smēlās idejas biedrības zinātnisko rakstu krājumā "Magazin", kas iznāca no 1828. līdz 1936. gadam. Pati biedrība pastāvēja līdz 1940. gadam.
Kurzemes Vārds, 1924. gada 10. septembrī
Liels vīrs-kumeļa prāts. Šis vienkāršais sakāmvārds attiecināms arī uz kādu gadījumu, kas norisinājās Bātā. Pirmdien, 1. septembrī pulksten 7 vakarā braucot no Vaiņodes nedēļas tirga kāds Bātes jaunsaimnieks sācis izrādīt savu mākslu braukšanā, ko tas izrāda jau ne pirmo reizi. Neprātīgi triekdams savus zirgus tas uz šosejas starp Vormsātes pagasta namu un baznīcas krogu uzskrējis virsū kādam citam braucējam, vietējam mežsargam Degutam, aizķēris tā ratus, vilcis gabalu sev līdz un tad tos apgāzis, pie tam krītot no ratiem uz vietas nosists pagasta nespējnieks Stūrs. Trakulis apcietināts un nodots Liepājā drošā vietā.