1924. gada 1. novembrī. Pirms 100 gadiem Rīgas pilsētas būvvaldes komisija pieņēma pēc arhitekta Artūra Mēdlingera projekta uzbūvēto Kolonādes kioska kafejnīcas ēku, kas gan toreiz, gan tagad atrodas galvaspilsētas vienā no zīmīgākajiem krustojumiem, kur satiekas Aspazijas un Brīvības bulvāris.

Reklāma

"Latvijas Vēstnesis" par jauno būvi ziņoja: "Kiosks ir betona celts ar kolonādi visapkārt. Apakšējais stāvs ierīkots laikrakstu pārdošanai, loteriju biļešu izplatīšanai un publiskam tāļrunim; augšējā stāvā, paviljonā ērta un gaiša kafejnīca. Pagrabā atejas vieta ar teicamu kanalizāciju un mazgājamiem galdiem. Paviljons krāsots plaši pazīstamām "Distemper" ūdenskrāsām, kuras ir nesmērējošas un higiēniskas." 

Prese tāpat informēja, ka kiosku par diviem miljoniem Latvijas rubļu cēluši būvuzņēmēji Ārgals un Hartmans arhitekta Jāņa Gaiļa vadībā un komisija ar veikto būvdarbu kvalitāti palikusi apmierināta. 

Pilsētai piederošo Kolonādes kiosku par nomas naudu miljons Latvijas rubļu gadā nodeva izmantošanai uzņēmējam A. Miķelsonam, kurš 15. novembrī tur atvēra kafejnīcu, augļu un laikrakstu tirgotavas. Kolonādes kiosks – viena no prestižākajām tirdzniecības vietām Rīgā – tika uzcelts ne gluži tukšā vietā. Vēl 1904. gadā uz intensīvas ļaužu un transporta plūsmas skartā ielu stūra starp toreizējo Aleksandra tiltu un Teātra bulvāri bija tapis koka sīktirdzniecības paviljons ar sabiedriskajām tualetēm. Tā tirdznieciskās funkcijas bija stipri līdzīgas – tur pārdeva augļus, ziedus, zelteri, tabaku, avīzes. Bija arī publiskas izmantošanas telefons. Tomēr sauso ateju dēļ šī vieta uz gadu gadiem kļuva par rīdzinieku ironijas, sašutuma un sūdzību objektu, jo bieži mēdza neciešami smakot un "bojāja gaisu visā apkārtnē". Bija jau sen atskārsts, ka pilsētas centram tāda "vizītkarte" ir tikai par apkaunojumu. Jaunajai Latvijas valstij saimnieciski stabilizējoties, 20. gadu sākumā Rīgas pilsētas vadība nolēma, ka vietā ceļams jauns paviljons "pēc Rietumeiropas parauga, kas apmierinās visas modernās prasības".

Kas attiecas uz "Laimas" pulksteni līdzās, tad tā priekšteci, tā saukto Veckalna pulksteni (uzstādīšanas iniciators bija Saeimas deputāts, sociāldemokrāts Andrejs Veckalns), ielu stūrī uzlika 1926. gadā.

"Brīvā Zeme", 1924. gada 1. novembrī

Biedrības nama iesvētīšana. Vecmuiža. Vecumnieku sabiedriskai dzīvei ir bijis jāpārvar daudz šķēršļu un likteņa spērienu, sākot ar pasaules karu, kurā nodega vecais biedrības nams un izputēja visi ilgu gadu pūliņu panākumi. Tomēr Vecumnieki parāda savu nopietnu gribu un spējas stāties to pasākumu rindā, kuriem klusēdams neviens nevar paiet garām, – Vecmuižas kultūras veicināšanas biedrība. Šinīs dienās viņa beidz izbūvēt no zemes fonda piešķirto bij. muižas pārvaldnieka namu. Jauno telpu iesvētīšana būs svētdien, 9. novembrī, ar garīgo aktu, apsveikumiem, teātra izrādi un viesīgu sadzīvi. Izrādīs Blaumaņa "Potivara namu". Namā ievilkta elektriskā apgaismošana un ierīkotas visādas ērtības. Nama pārbūve izmaksās ap 400 000 rubļiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.