29. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Osmaņu impērijas kļūda

1914. gada 29. oktobrī. Pirms 110 gadiem Osmaņu impērija – Turcija – iesaistījās Pirmajā pasaules karā ķeizariskās Vācijas un tās sabiedroto pusē, lai gan kara pirmajās dienās augustā bija pasludinājusi neitralitāti.

Divi Turcijas karaflotes rīcībā nomināli nonākušie kreiseri "Yavuz Sultan Selim" un "Midilli", kas vēl pavisam nesen bija Vācijas karakuģi "Goeben" un "Breslau" un uz kuriem joprojām atradās vācu komandas, vairāku mīnukuģu pavadībā no rīta apšaudīja un uzbruka Krievijas Melnās jūras karaflotes bāzēm un ostām Sevastopolē, Feodosijā, Jaltā, Novorosijskā un Odesā. Operācijā, kurai nebija dota Turcijas valdības piekrišana, nogremdēja vairākus krievu kuģus, sašāva noliktavas un nocietinājumus krastā. 

Gan Krievija, gan tās sabiedrotās antantes valstis Francija un Lielbritānija uzskatīja notikušo par "casus belli", tas ir, kara pieteikumu. 

Jāpiebilst, ka abi vācu kreiseri turku rokās bija nonākuši augusta vidū, jo Pirmā pasaules kara izcelšanās brīdī patrulēja Vidusjūrā un vairs nespēja atgriezties mājās, tāpēc ka tos vajāja britu flote. Savukārt Konstantinopoles osta tiem deva patvērumu. Uzskata, ka šis apstāklis izraisīja notikumu ķēdi, kas galu galā iegrūda Turciju karā, lai arī valstī, kurā lēmumu pieņemšanu ietekmēja iekšpolitisks haoss, bija kā Vācijai, tā sabiedrotajiem simpatizējoši spārni. Vācija šajā diplomātiskajā spēlē guva virsroku. Ar tā saukto "Melnās jūras reidu", faktiski provokāciju, Osmaņu impērija parakstīja sev spriedumu, jo Pirmais pasaules karš noveda pie impērijas iziršanas; gadsimtiem senās sultāna varas institūcijas likvidēšanas un turki zaudēja arī savas arābu teritorijas jeb Islāma kalifātu. 

Šo procesu pavadīja baisais armēņu genocīds, jo armēņus uzskatīja par prokrieviskiem.

Turki pārrēķinājās teju it visā. 1914. gada 11. novembrī sultāns Mehmeds V pasludināja svēto karu džihādu, kas nozīmēja, ka pret Krieviju, Franciju un Angliju būtu jāsaceļas arī musulmaņiem šo valstu kontrolētajās teritorijās, vispirms jau arābiem. Taču britu gudrās politikas un militāro panākumu dēļ Mezopotāmijā nekāda plaša sacelšanās nenotika. Gluži pretēji – arābi sāka simpatizēt britiem. Ambīcijas apvienot visu musulmaņu pasauli zem turku spārna izgāzās. Galu galā Pirmā pasaules kara noslēgumā Turcija kļuva par kompaktu, sekulāru Rietumu parauga valsti.

"Latvija", 1924. gada 29. oktobrī

Kokaīna glabātuve. Svētdienas naktī 7. policijas iecirknī aizturēja kādu nepazīstamu aizdomīgu vīrieti. Novedot to iecirknī un izkratot, pie aizturētā atrada divus kokaīna pulverīšus, kurus tas teicās dabūjis Elizabetes ielā 7, dz. 9, Kristīnas Valdman dzīvoklī. Policija šinī dzīvoklī visus iedzīvotājus savāca vienā istabā un tos izkratīja. Pie Valdman kundzes atrada pudelīti ar kokaīnu no 5 gramiem. Izdarot kratīšanu dzīvoklī, atrada 12 pudelītes ar 4,5 un 9,5 gramiem, kopā 60 gramu kokaīna. Bez tam atrastas vairākas tukšas kokaīna pudelītes. Papīrus pārmeklējot, atrada plašu sarakstīšanos par kokaīna piegādāšanu. Ar kokaīnu ļoti plašos apmēros ir tirgojies Jēkabs Grīnbergs. Pie Gr. atrada arī pielādētu revolveru, kuru turēt tam nebij atļaujas.