28. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Impērijas simbols pilsētas centrā

1884. gada 28. oktobrī. Pirms 140 gadiem Rīgas centrā, Esplanādes malā, pabeidzot astoņus gadus ilgo celtniecību, iesvētīja Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli.

Tas bija impērijas mēroga notikums ar politisku zemtekstu, tādēļ uz baznīcas iesvētīšanu Rīgā ieradās daudz impērijas pareizticīgās garīdzniecības prominenču un goda viesu no Sanktpēterburgas. Pašu iesvētīšanu izdarīja Kijivas un Galīcijas metropolīts Platons. Atklāšanas dienā ieeja baznīcā notika tikai pēc ielūgumiem. Vakarā sekoja goda mielasts Rīgas krievu biedrības "Uļej" telpās.

Vācbaltu arhitekta Roberta Pflūga projektēto katedrāli cēla pēc Rīgas ģenerālgubernatora kņaza Bagrationa ierosmes ar Krievijas centrālās varas atbalstu. Pavēli katedrāles celšanai 1875. gadā bija devis cars Aleksandrs II, kurš tai dāvāja arī zvanus. 

Tā laika avīzes atzīmēja: "Jaunais dievnams, savā staltā krāšņumā, ir nu viens ne tikai no Rīgas, bet pat no visas Baltijas lepnākiem namiem." 

Būve bija izmaksājusi gandrīz 600 tūkstošus rubļu – tam laikam milzīgu summu. Iekštelpās paredzēja vietu 2700 dievlūdzēju, tā sacīt, ar perspektīvu, jo praktiskas nepieciešamības pēc tik grandioza dievnama nebija. Rīgā jau pirms Kristus Piedzimšanas katedrāles uzcelšanas pastāvēja 15 pareizticīgo dievnami un galvenā iepriekš skaitījās Pētera-Pāvila baznīcā Citadelē, taču apgalvoja, ka pēdējā drīz kļūšot par šauru. Īstenībā plašu pareizticīgo dievnamu celšana luterticīgās un vācbaltu pārvaldītās Rīgas centrā, nedaudz vēlāk arī Tallinā, bija viens no Baltijas guberņu krieviskošanas elementiem. Ne velti no tālās Sanktpēterburgas kā augstākais un impērijas mērogā ietekmīgais viesis uz katedrāles atklāšanas pasākumu ieradās imperatora Aleksandra III slepenpadomnieks, Svētās sinodes (valstiski reliģisks orgāns, kas vadīja Krievijas Pareizticīgās baznīcas darbu) virsprokurors Konstantins Pobedonoscevs. 

Tieši viņš bija viens no Baltijas guberņu pārkrievošanas pasākumu ideologiem. Baltijai atbilstoši principam "viena valsts, viens cars, viena ticība, viena valoda" pakāpeniski bija jāatņem jebkādas autonomijas iezīmes. 

Mērķtiecīga citu ticību, Latvijas teritorijas gadījumā vispirms jau protestantisma, izspiešana no impērijas "nekrievu" reģioniem, aizstājot to ar valstī dominējošo pareizticību, bija daļa no Pobedonosceva plāna. Tā īstenošanai viņš spēkus un valsts resursus netaupīja.

"Kurzemes Vārds", 1924. gada 28. oktobrī

Ķemeru sēravotu izbūve. Iekšlietu ministrija, kā redzams, nolēmusi izbūvēt Ķemeru sēravotu iestādi, jo tagad jau steidzīgi izved būvdarbus. No 25. augusta līdz šim jau gandrīz pabeigta līdz jumtam jaunā dūņu vannu iestāde. Pati vannas ēka ir ļoti glīta un ar lielām ērtībām. Katrai vannas istabai ir nodalītas telpas priekš ģērbšanās un atpūtas. Priekš noskalošanās tikšot ierīkotas dušas. Pacientiem ieeja ir no liela gaiša koridora, kamēr apkalpojošam personālam ieeja ir no otras puses. Pašlaik tiek celta apaļa ēka priekš mehāniskās ietaises dūņu sagatavošanai.