Pirmo dzīvo šūnu rašanās skaidrojums

Amerikāņu pētnieki no Čikāgas un Hjūstonas universitātes jauna pētījuma ietvaros atklājuši, ka lietusūdens pirms 3,8 miljardiem gadu varēja sekmēt tīklveida sieniņas veidošanos ap protošūnām, un tas kļuva par ļoti svarīgu soli ceļā uz dzīvības rašanos.

Katrā ziņā tas ļautu izskaidrot, kā agrīnās dzīvības formas varēja pārvarēt problēmu saistībā ar pārāk ātru apmaiņu ar RNS molekulām, kas kalpoja kā būtisks evolūcijas šķērslis.

Uzsvērts, ka pētnieki izpētījuši koacervātos pilienus – sastāvdaļas, kas satur sarežģītas molekulas, piemēram, olbaltumvielas un RNS. Ar šiem pilieniem saistītā problēma izpaudās tā, ka tie pārlieku ātri apmainījās ar saturu, proti, tiem piemita ļoti zema spēja uzturēt homeostāzi, kas savukārt neļāva īstenoties diferenciācijai un evolūcijai. Lai atrisinātu šo problēmu, pētnieki pārcēla pilienus destilētā ūdenī, un tas veicināja aizsargsieniņas veidošanos ap tiem. Vairāku eksperimentu rezultātā izdevās atklāt, ka koacervāto pilienu pārvietošana destilētā ūdenī ievērojami palēnina pilienu savstarpējo RNS apmaiņu, turklāt pat ļoti ievērojami – no dažām minūtēm līdz vairākām dienām. Tas attiecīgi radīja apstākļus, kuros iespējamas mutācijas, konkurence un evolūcija.

Vēl var piebilst, ka pētnieki gūtos rezultātus pārbaudījuši, izmantojot tieši Hjūstonā savāktu lietusūdeni un laboratorijas ūdeni, kas speciāli modificēts nolūkā imitēt senatnes lietus ūdeni. Abos gadījumos novērota tīklveida struktūras veidošanās, kas varēja uzturēt protošūnu stabilitāti ilgstošā laikā.