1945. gada 26. novembrī. Pirms 80 gadiem Stokholmā klajā nāca pasaules mēroga bērnu literatūras klasika – Astrīdas Lindgrēnas "Pepija Garzeķe", kas mūsdienās tulkota aptuveni 80 valodās, daudzreiz filmēta un uzvesta kā teātra luga.

Reklāma

Lingrēna tobrīd ceļu bērnu literatūrā bija tikko sākusi. Viņas pirmais jaunākajai auditorijai domātais stāsts tika publicēts 1944. gadā. "Garzeķē" autore līdzās fantāzijām ielika daudz no saviem bērnu dienu piedzīvojumiem un domām. Galvenās varones vārdu un pamatīpašības rakstniece bija izdomājusi vēl 1941. gadā, izklaidējot ar stāstiem saslimušo meitu Karinu. Manuskriptu vispirms nosūtīja lielizdevējam "Bonnier AB", kas "Pepiju Garzeķi" izbrāķēja, bet tad darbu pieņēma bērnu un jauniešu grāmatu izdevniecība "Rabén & Sjögren". Tiesa, stāstu un tā varoņus atbilstoši izdevēja vēlmēm nācās vēl piekoriģēt. Par ilustratori tika izvēlēta dāņu māksliniece Ingrīda Vanga Nīmane, kuras radītie zīmējumi bija tikpat savdabīgi un netradicionāli kā pati Lindgrēnas grāmata.

Pēc iznākšanas "Pepija Garzeķe" strauji kļuva populāra, un grāmatas tirāža sasniedza 300 tūkstošus. Zviedru literatūrzinātnieki atzīmē, ka darbs izglābis "Rabén & Sjögren" no draudošā bankrota. Turpmākajos gados sekoja turpinājumi "Pepija Garzeķe uz kuģa klāja" (1946) un "Pepija Garzeķe Dienvidjūrā" (1948). Tiek atzīts, ka popularitāti veicinājusi arī izdevēju un bērnu literatūras kritiķes Elzas Oleniusas parūpēšanās, lai grāmatas fragmenti izskanētu radiolasījumos un pārvērstos bērnu ludziņā. Tāpat centrālo preses izdevumu kritikas bija ļoti labvēlīgas. 

Konservatīvā spārna iebildes un sašutums par Pepijas brīvdomīgo raksturu, autoritāšu ignorēšanu un vispār grāmatas nepedagoģiskumu parādījās tikai vēlāk. 

Daži uzskatīja, ka Pepijai piemīt garīgi traucējumi un viņas uzvedība ir "nedabīga", bet tādu bija izteikts mazākums un grāmatas popularitātei tas nekādi nekaitēja. Latviešu bērni ar Pepijas Garzeķes piedzīvojumiem varēja iepazīties 1972. gadā Elijas Klienes tulkojumā, kad Lindgrēnas vārds daudziem bērniem jau bija pazīstams pēc Karlsona sērijas grāmatu tulkojumiem.

"Zemgales Balss", 1925. gada 26. novembrī

Džūkste. Neilgi atpakaļ vietējo Vilupju saimnieka meitai Zelmai Strazdiņai no vaļējas kumodes bij izzagtas drēbes 131 ls vērtībā. Aizdomas krita uz gani E. Cīruli un kalponi St. Meduho. 18. novembrī policija pie Apšupes stacijas izkratīja ganes Cīrules mantas, kad tā, dienestu atstājot, gribēja aizbraukt uz Rīgu, pie kam atrada dažas Strazdiņai piederīgas mantas. Gane teicās tās no kalpones Meduhas dabūjusi, bet pēdējā savu līdzdalību zādzībā noliedza un pie viņas arī neko neatrada. Abas nodotas apriņķa miertiesneša rīcībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu