9 °C
Kopš 1961. gada saistībā ar starptautisku vienošanos Antarktīda pasludināta par “absolūtu tīrības teritoriju”. Tas ir svarīgi ne tikai zinātniskajiem pētījumiem, bet arī tāpēc, ka antarktiskajos ledājos sakoncentrēti vismaz 80% planētas saldūdens krājumu.
Gluži nesen paleontologi ASV sastāvā esošās Teksasas teritorijā kādā alā nejauši atraduši dīvainas cilvēkveidīgas būtnes skeletu, kura augums bijis aptuveni 2,5 metri. Lai gan vislielāko pārsteigumu raisīja tieši galvaskauss, proti, tajā vīdēja tikai viens tieši pieres vidū izvietots acu caurums. Modernā kaulu analīze uzrādīja, ka šīm atliekām ir vismaz 10 000 gadu. Savukārt ar datormodelēšanas metodi pētnieki varēja izveidot šīs būtnes “oriģinālo” veidolu, un tas vairāk nekā pārliecinoši atgādina no seno grieķu mitoloģijas labi pazīstamo būtni ciklopu...
Līdzīgs atradums, kas līdzinās dīvainam cilvēka un vērša krustojumam, pētniekiem patrāpījies arī Rodopi kalnos Bulgārijā. Šī būtne bijusi salīdzinoši neliela auguma un ar lielām dīvainībām galvaskausa uzbūvē. Viena daļa pētnieku pauduši, ka tieši šī būtne varēja kļūt par prototipu citai sengrieķu mitoloģijas būtnei – Mīnotauram. Citi savukārt uzskata, ka tas ir pagaidām zinātnei pilnībā nezināms dzīvnieks. Tostarp ufologi ir pārliecināti, ka tas ir citplanētiešu biorobots, kura sekmīgai funkcionēšanai uz Zemes nepieciešamas cilvēka asinis. Tostarp savdabīga bijusi arī pati šā atraduma atklāšana. Bulgāru pētnieks Romāns Genčevs apgalvojis, ka pirms sava atraduma vairākkārt sapnī redzējis ainu, kā viņš pastaigas laikā kalnos atrod nepazīstamas būtnes galvaskausu. Un tieši tā tas arī vēlāk noticis. Dīvaini katrā ziņā...
Zināms, ka Dienvidamerikā arī ļaudis vairākkārt atraduši cilvēku galvaskausus, kas nedabiski izstiepti virzienā uz augšu un kuru vecums arī noteikts aptuveni 10 000 gadu.
Izvirzītas vairākas versijas par to, kāpēc šie galvaskausi tik ievērojami atšķiras no parastajiem cilvēku galvaskausiem. Ufologi uzskata, ka tas ir uzskatāms piemērs tam, ka savulaik mūsu planētu apmeklējuši kosmosa ceļotāji, un tās ir šo būtņu atliekas. Savukārt zinātnes ļaudīm tīkamākas šķiet mazāk fantastiskās versijas. Piemēram, tāda, ka izstieptais galvaskauss varētu būt iedzimtas mutācijas rezultāts. Kā arī ir pieņēmums par to, ka senos laikos cilvēkiem speciāli deformēja galvaskausus – iespējams, kaut kādos reliģiskos nolūkos vai tamlīdzīgi. Proti, jau bērnībā galvai uzlika speciālu apsēju, kā rezultātā cilvēka galvaskauss pakāpeniski iemantoja iegarenu formu. Bet, protams, šie apsvērumi ne mazākā mērā neatceļ iespēju, ka tās ir kaut kādu patiešām nezināmu citu, no cilvēkiem pilnībā atšķirīgu būtņu atliekas.
Mūsdienu pētnieki fiksējuši, ka praktiski visu seno tautu mītos atrodami dažādu pasakainu personāžu apraksti, lai arī to reālā eksistēšana joprojām apšaubīta. Tiesa, tā domā ne gluži visi pētnieki. Daudzi uzskata, ka, piemēram, mitoloģiskie drakoni jeb pūķi varēja būt dinozauri, kuru nelielas populācijas tomēr spējušas izdzīvot un adaptēties jaunajos apstākļos. Un pilnībā iznīcināti tie ir tikai vēlāk, kad to paveikuši cilvēki, kuri meklēja īpašu atzinību un ievērību, un šie notikumi atainoti leģendās par varoņu kaujām ar drakoniem.
Katrā ziņā noslēpumainas dīvaino būtņu atliekas, kas iedzen strupceļā tā dēvētās oficiālās zinātnes ļaudis, patrāpās aizvien biežāk un praktiski visās zemeslodes vietās.
Tās visas izceļas ar skeleta un ģenētiskā aparāta uzbūves dīvainībām, joprojām turpinot pārsteigt pētniekus. Un tas tomēr var liecināt par to, ka uz Zemes eksistējušas un varbūt eksistē vēl joprojām cilvēkam nezināmas dzīvības formas. Turklāt spēkā ir arī versija par to, ka visām šīm būtnēm ir ārpuszemes izcelsme, jo tās gluži ģenētiski atšķiras no cilvēkiem. Tiesa, arī šo teoriju pagaidām nav izdevies pārliecinoši apstiprināt. Tāpēc pagaidām zinātnieki vienkārši pauž, ka šie atradumi ir vai nu prasmīgi viltojumi (un tādi arī mēdz būt!), vai arī kādas pietiekami labi zināmas sugas, kas vienkārši piedzīvojušas neizskaidrojamas mutācijas.
