5 °C
Dažādās sanāksmēs izskan viedoklis, ka iemesls, kāpēc pieaug postījumu apmērs, ko lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodara staltbrieži, ir tieši saistīts ar selektīvo medību pieaugošo popularitāti. Vai šis apgalvojums ir pamatots, žurnāls Medības lūdza skaidrot CIC trofeju ekspertam Jānim Baumanim.
Baumas izplata lauksaimnieki un mežsaimnieki
Baumaņa kungs skaidro, ka šādi apgalvojumi dažādos forumos un auditorijās tiešām izskan no atsevišķu augsta līmeņa lauksaimnieku un mežsaimnieku puses. “Es gribētu teikt tā: cilvēki, kas to apgalvo, vai nu ne reizi nav piedalījušies semināros par selektīvo medību principiem, vai arī, zinu konkrēti vienu, kurš vismaz vienreiz ir bijis, bet acīmredzot neko nav sapratis no stāstītā… Šajos semināros pēdējos piecus gadus tēmas nosaukums ir Pārnadžu populāciju apsaimniekošana un selektīvu medību principi. Daļa klausītāju laikam ir sadzirdējuši, ka tas ir tikai par trofeju audzēšanu…
Taču tēma ir daudz plašāka. Mēs ar medniekiem runājam tieši par pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, par selektīviem medību principiem, kuros jāietver arī jaunu un vidēja vecuma perspektīvu buļļu saudzēšana, ļaujot tiem izaugt. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība sakārtot populācijas dzimuma un vecuma struktūru. Tas nozīmē, ka ir pastiprināti jāmedī jaunie dzīvnieki un mātītes. Tieši šis ir priekšnoteikums, lai samazinātu postījumus!
Runājot par briežiem, cilvēki laikam neapzinās vai nevar vizualizēt problēmu, tāpēc es parasti pieminu piemēru par mežacūkām, kur varbūt tas ir izteiktāk, jo metieni ir lieli, sivēnu piedzimst daudz. Tad es parasti šajos semināros skaidroju, ka cīnīties ar mežacūku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai vai cīnīties ar Āfrikas cūku mēri nevarēs, medījot vidēja vecuma kuilēnus! Un staltbriežu gadījumā ir tieši tas pats: ja ir jāsamazina populācija, ja ir jācīnās ar postījumiem, tad pastiprināti ir jāmedī govis un teļi! Tas tiek uzsvērts visos semināros! Ja teļš aug, tas uzkrāj ķermeņa masu, līdz ar to uz dzīvmasas kilogramu tas patērē vairāk barības nekā pieaudzis dzīvnieks. Arī šeit tiek pārprasts! Diemžēl pat kolēģi ar augstāko mežsaimnieka izglītību reizēm iebrauc pilnīgās auzās! Viņi sāk apgalvot, ka Baumanis ir teicis, ka teļš apēd vairāk nekā pieaudzis dzīvnieks!
Nē, viņš neapēd vairāk nekā pieaudzis dzīvnieks, bet uz dzīvmasas kilogramu viņš patērē vairāk barības. Un, ņemot vērā to, ka populācijā šo teļu ir daudz, tad postījumi ir lieli. Katrs, kuram mājās bijis kucēns, taču atceras, cik šis kucēns ēd, kā viņš ēd! Un reizēm kucēns dienā apēd tikpat, cik pēc tam, esot liels!
Tas pats ir arī mežā ar savvaļas dzīvniekiem, ar staltbriežu un aļņu teļiem, ar mežacūku sivēniem. Šie dzīvnieki aug, viņi veido ķermeņa masu, un, lai to izdarītu, ir daudz jāēd!
Aicinu visus, kas pauž viedokli, ka selektīvās medības nozīmē lielākus postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, atnākt uz mūsu semināriem un kārtīgi paklausīties, ko nozīmē medīt selektīvi,” skaidro Jānis Baumanis.
Alnim klājas slikti…
Vaicāts, kā klājas aļņu populācijai, Baumaņa kungs teic, ka šī ir suga, kas pēdējo 25–30 gadu laikā ir piedzīvojusi visdramatiskāko sugai piemēroto biotopu sarukumu.
