Neskatoties uz to, ka angļiem neizdevās saglabāt pašu vācu zemūdeni, viņiem tomēr palika virkne ļoti vērtīgu trofeju.

Šifrēšanas mašīnu “Enigma” izgudrojis holandietis H. A. Kohs, taču dažādu iemeslu dēļ nav spējis patentēt savu izgudrojumu, un viņa vietā to izdarījis vācietis Artūrs Šerbiuss, kurš arī centās sakārtot tā masveida ražošanu un noietu. 20. gadu beigās “Enigma” iemantoja atpazīstamību kā šifrējamā mašīna, kas spēj droši saglabāt komerciālos un militāros noslēpumus, un 1926. gadā tai savus dokumentus jau uzticēja vācu flote, bet pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas to sāka plaši izmantot Trešā reiha militārajos un arī valsts dienestos.

Pirmie sāka poļi

Ārēji mašīna izskatījās kā parasta rakstāmmašīna, taču iekšējais mehānisms bija ļoti sarežģīts. Galvenie elementi bija trīs rotējoši cilindri, katrs ar 26 kontakta punktiem, kas griešanas rezultātā veidoja savstarpējus savienojumus. Vēl šie rotori bija noņemami, un tos varēja uzstādīt dažādās komplektācijās, kas kontaktsavienojumu daudzumu jau palielināja līdz astronomiskām vērtībām. Šifrēšanas procesā tekstu rakstīja ar klaviatūru, un mašīna uzreiz automātiski pārveidoja katru burtu citā burtā. Vēstījuma adresāts attiecīgo tekstu pārrakstīja uz savas “Enigmas”, tādējādi iegūstot atšifrējumu. Bija vienkārši gan kodēt, gan atšifrēt tekstus, izmantojot identiskas mašīnas, taču to varēja izdarīt, izmantojot iepriekš sagatavotas atslēgas.

Pirmie uzlauzt “Enigmu” mēģinājuši poļi – vēl pirms 2. Pasaules kara, pateicoties dažu vācu radistu bezrūpībai, viņi iemācījās izlasīt vācu kodētos tekstus. Poļi atskārta, ka tekstā atkārtotie un parasti vienādi izkārtotie burti ir ar pastāvīgu nozīmi. Rūpīgas piemeklēšanas rezultātā viņi spēja saprast atsevišķus radiogrammu vārdus un frāzes. Bet pēc tā, kad Marians Rejevskis bija uzmeistarojis savu dešifrēšanas mašīnu, poļi jau varēja bez piepūles izlasīt visus pārtvertos SS un SD ziņojumus.