Laikraksts "Bauskas dzīve" ziņo, ka Bauskas pilskalna parkā pēc vētras zem izgāztajiem kokiem atrastās mirstīgās atliekas varētu būt datējamas ar 15.–16. gadsimtu.

Reklāma

To pieļāvis Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks. Vēsturnieks minējis, ka viena cilvēka mirstīgās atliekas liecinot – cilvēks aizgājis mūžībā diezgan jauns, jo esot labi saglabājušies viņa zobi. "Šeit atradusies Svētās Ģertrūdes baznīca un tai blakus – kapsēta," bilda R. Ābelnieks, "16. gadsimtā tika izdota Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēle nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku. Savukārt 20. gadsimtā starpkaru periodā šeit tika ierīkots parks. Lai to izveidotu, nācās norakt Vairogmiesta slāņus – vienā vietā tas bija jānorok, citā vietā jāuzber, tādā veidā veidojot parku."

Raitis Ābelnieks atradumu fotofiksācijas aizsūtījis arī uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālo nodaļu. 

Zem koku saknēm atrasts arī 15.–16. gadsimtam raksturīgais jumta dakstiņa fragments. 

Vēsturnieks gan piebildis, ka precīzu aprakstu ar fiksētu Svētās Ģertrūdes baznīcas atrašanās vietu nav. Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidrojis, ka kauli var būt gan no iepriekš minētajiem senajiem apbedījumiem, gan arī 20. gadsimta karu liecība. Taču to noteikšot ekspertīze.

Spēcīga virpuļvētra 11. jūlijā Bauskas pilskalna teritorijā ar saknēm izrāva koku, zem kura atrada divus galvaskausus un cilvēku kaulus. Pašlaik Valsts policija par notikušo uzsākusi resorisko pārbaudi un cilvēku mirstīgās atliekas nodotas ekspertiem to vecuma noteikšanai.

Bauskas pilskalnā atrastais cilvēka galvaskauss pēc 11. jūlija vētras.
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".