15.7 °C
Runājot par baktērijām, bieži vien pirmajā acumirklī prātā nāk sīki mikroorganismi, kurus iespējams saskatīt tikai mikroskopā. Taču daba allaž spēj piemeklēt kaut ko tādu, ar ko var pamatīgi pārsteigt.
Šajā gadījumā ir runa par tikai salīdzinoši nesen atklāto baktēriju Thiomargarita magnifica (T.magnifica), kas savā ziņā jau vairs lāgā nemaz neatbilst terminam “vienšūnas organisms”. Šīs baktērijas vienīgā šūna realitātē ir saskatāma ar pilnībā neapbruņotu aci.
Līdztekus savam patiešām grandiozajam izmēram baktērija T.magnifica no citām baktērijām atšķiras arī ar ļoti sarežģīto savas vienīgās un gigantiski lielās šūnas uzbūvi: šīs baktērijas ģenētiskā informācija nevis peld tās iekšienē lodveida struktūrās sarullētu DNS molekulu struktūru veidā, bet gan izvietojas gar struktūrām, kas saistītas ar šūnas membrānu.
Pētnieki apgalvojuši, ka šīs baktērijas esot vismaz piecus tūkstošus reižu lielākas par jebkuru no parastajām baktērijām,
un, lai kaut vai iedomātos šādu mērogu, jārunā par ekvivalentu, kad parasta auguma cilvēks satiekas ar cilvēku Everesta kalna augumā...
Var piebilst, ka baktēriju T.magnifica atklāja 2009. gadā Gvadelupas mango purvos, taču tās lielo izmēru dēļ šo organismu sākotnēji neidentificēja kā baktēriju, un pētnieki uzskatīja, ka drīzāk pārstāv eikariotu saimi. Taču pēc kāda laika (un ne jau uzreiz), kad šo baktēriju paraugi nonāca specifiskā laboratorijā, pētnieki lielā pārsteigumā atklāja, ka tām nav šūnu kodolu un mitohondriju, kas ir eikariotisko šūnu galvenā atšķirīgā sastāvdaļa. Tā vietā šīs baktērijas šūnas iekšienē atklāja sēra granulas.
T.magnifica ģenētiskā informācija glabājas par pepīniem dēvēto burbulīšu sērijā, kuru veidotā ķēdīte “uzstiepta” visā šā dzīvā organisma šūnas garumā. Genoma analīze apliecinājusi, ka šā organisma garums ir 12 miljoni pamatnes pāru, kas divkārt pārsniedz parasto baktēriju genoma garumu. Vēl vairāk – pētniekiem joprojām palicis neatminēts noslēpums saistībā ar to, kā baktērijai T.magnifica izdodas koordinēt savu attīstību tik lielu izmēru apstākļos.
Tāpat lāgā vēl nav arī apzināts īstais šīs baktērijas apdzīvotības areāls, jo minētajos Gvadelupas mango purvos tā atrasta burtiski tikai dažās atsevišķās vietās, turklāt jau tagad ir skaidrs, ka tās izplatībai piemīt sezonāls raksturs, proti, atsevišķos gadalaikos tā pilnībā pazūd tādās vietās, kur iepriekš atrasta. Pētniekiem arī absolūti nav zināma T.magnifica loma un vieta mango purvu ekosistēmā.
