Taču to tur jau sagaidīja mikorozveidīgās sēnes, lai jaunajiem kolonizatoriem palīdzētu labāk apgūt augsnes elementus.

Ķīniešu paleontologi atraduši vismaz 635 miljonus gadu vecas pavedienveidīgas mikrofosīlijas, kuru morfoloģiskās pazīmes norāda uz to, ka tās ir sēnes ar sporām, visdrīzāk, tā dēvētās zigomicetes. Taču šajā gadījumā ne tik ļoti svarīgs ir taksonomiskais stāvoklis, cik apdzīvotības vieta. 

Pētījuma autori secinājuši, ka šīm sēnēm piemīt tieši zemes, nevis jūras iedaba. Un tas nozīmē to, ka agrīnajā ediakara laikā sēnes jau bija apguvušas sauszemi, kopā ar baktērijām un ūdensaugiem veidojot virszemes biocenozi. Var piebilst: iepriekš valdīja uzskats, ka sēnes uz sauszemes parādījušās ne agrāk kā aptuveni pirms 470 miljoniem gadu.

I

Pētījuma vadītāji Taiji Lo no Ķīnas TR Guijanes Ģeoķīmijas institūta, Ke Pangs no Nankinas Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūta un Šuhajs Sjao no ASV pavalsts Virdžīnijas Politehniskā institūta savā atskaites publikācijā izdevumā Nature Communications vēstījuši, ka vispār jau 635 miljonus gadu vecu sēņu mikrofosīliju atrašana nav nekas īpaši pārsteidzošs, jo iepriekš bija zināms par sēnēm, kas apdzīvojušas Zemi pat pirms miljarda un vēl vairāk gadiem. Šajā gadījumā būtiskais ir tieši tas, ka šīs sēnes tad jau mitušas uz sauszemes. Un tas savukārt nozīmē to, ka jau pirms 635 miljoniem gadu planētas sauszemi kopā ar ūdensaugiem, baktērijām, vienšūņiem eikariotiem un citiem organismiem jau apdzīvoja arī sēnes.