Bažas par sadārdzinājumu. Valsts bāž ķepu pilsoņu kabatās

Sadārdzināsies vairāki valsts sniegtie pakalpojumi pilsoņiem – proti, cena par pasu un ID karšu izsniegšanu no nākamā gada palielināsies par desmit eiro, no 2026. gada – vēl par sešiem eiro.

Tādējādi nedaudz vairāk kā gada laikā maksa par personu apliecinošu dokumentu izgatavošanu palielināsies pusotru reizi no pašreizējiem 34 eiro un sasniegs 50 eiro. Līdzīgs process notiek ar maksu par automašīnas tehnisko apskati.

Mēģinājumus dažādos veidos izķeksēt vairāk monētu no pilsoņu kabatām valsts veic regulāri. Piemēram, maksu par pasu un ID karšu izgatavošanu no 30 uz 60 eiro mēģināja palielināt jau šī gada sākumā, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Taču pēc sabiedrības sašutuma viļņa tika nolemts nodevu celt par tikai četriem eiro, līdz ar to pašlaik maksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro. 

Tagad vairs pat nemēģina slēpties aiz stāstiem par dizainu un drošību, tiek skaidri un atklāti teikts, ka maksu palielina tāpēc, ka Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes budžetā "trūkstot līdzekļu", 

kā arī atklāti tiek atzīts, ka "izmaiņas nodevās nav saistītas ar kādiem jaunievedumiem". Paldies par atklātību, un mēģināsim būt atklāti arī mēs, pilsoņi. Latvijas pilsoņi jau maksā dažādus nodokļus un nodevas, no kuriem tiek finansēti dažādi budžeta izdevumi, tostarp arī valsts iestāžu uzturēšanas izdevumi. Ja katru reizi, kad kādai iestādei būs dots uzdevums samazināt izdevumus, tā iemanīsies šo samazinājumu kompensēt, ielaižot ķepu dziļāk pilsoņu kabatās, vai tad tiks izpildīts dotais uzdevums samazināt izdevumus?

Līdzīgi ir ar CSDD pakalpojumu cenas pieaugumu. Tas šķiet mazāks nekā pasu un ID karšu sadārdzinājums, bet tikai līdz brīdim, kad apskatām ainu plašākā perspektīvā. Jau Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD pakalpojumu cenas tika vairākkārt būtiski paaugstinātas. To apliecināja arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās automašīnu tehniskās apskates cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā apskates arī jāveic retāk nekā Latvijā. Savukārt attiecībā uz autovadītāju eksāmeniem Auto asociācija norāda, ka "automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu."

Patiesais iemesls valsts pakalpojumu cenu pieaugumam ir monopola situācija šo pakalpojumu sniegšanā un konkurences trūkums, kas ļauj diktēt cenas un pat necensties samazināt izmaksas. 

Cerams, ka šie un citi gaidāmie cenu pieaugumi būs arvien būtiskāks arguments auto tehnisko apskašu tirgus atvēršanai privātajiem auto servisiem, kam valsts dažādos veidos pretojas.