20. februāris vēsturē un senās avīzēs. Jelgava — pirmās augstskolas mājas

1775. gada 20. februārī. Pirms 250 gadiem Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā pagaidu telpās hercogistes Valsts kancelejā Katrīnas ielā 1 sākās lekcijas Pētera akadēmijā, kas, saukta arī par ģimnāziju, uzskatāma par pirmo augstskolu Latvijas teritorijā.

Aristokrātu atvasēm paredzētajai mācību iestādei hercogs Pēteris Bīrons bija atvēlējis vienu no savām pilīm, kuru sākotnēji cēla iepriekšējā hercoga Fridriha Vilhelma atraitnes Annas vajadzībām. Hercogistes muižniecība jau iepriekšējo valdnieku laikos 17. gadsimtā bija mudinājusi iekārtot "labu ģimnāziju" Jelgavā, taču naudas trūkums un regulārie kari ideju allaž spieda atlikt.

1775. gada janvārī noformēja pasniedzēju štatu, bet par augstskolas rektoru izvirzīja pašu hercogu Bīronu. Tomēr piešķirto pili atzina par nepiemērotu mācību iestādei, tādēļ ēku vispirms noplēsa un tad uzbūvēja no jauna, pielāgojot jaunajām funkcijām hercoga galma arhitekta un būvmeistara, dāņa Severina Jensena vadībā. Februārī "Academia Petrina" ēka vēl nebija pabeigta, turklāt augstskolai darba oficiālai sākšanai vajadzēja saņemt hercogistes zemes kunga – Polijas karaļa – atļauju. Šo iemeslu dēļ oficiālā atklāšana notika tikai 1775. gada 29. jūnijā, tieši hercoga Pētera Bīrona vārda dienā. 

Tad atklāšanas kortežā piedalījās ap 200 ekipāžu, dārdēja lielgabalu salūts, skanēja trompetes un gar Jelgavas ielu malām hercoga korteža ceļā bija nostādīta karavīru godasardze. 

Pirmajā mācību gadā pie zinību apgūšanas "Academia Petrina" ķērās 45 studenti no muižnieku un tirgotāju ģimenēm. Mācībspēkus rekrutēja no Eiropā tolaik pazīstamu zinātņu vīru vidus. Pēc šveicieša Johana Georga Zulcera izstrādātajiem mācību plāniem varēja apgūt literatūru, vēsturi, matemātiku un fiziku. 1806. gadā Pētera Akadēmiju pazemināja par ģimnāziju, taču tā joprojām bija pieejama tikai turīgajam un augstdzimušajam slānim. Pirmie latvieši augstajā skolā parādījās vien ap 19. gadsimta vidu. Viens no pirmajiem bijis jaunlatviešu kustības literāts un publicists Juris Alunāns. Pētera ģimnāzijā 19. gadsimtā tāpat mācījās Krišjānis Barons, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Čakste, Alberts Kviesis un citas pazīstamas personības. Prestižās ģimnāzijas darbība apsīka Pirmā pasaules kara gados, kad gāja bojā vai pazuda Krievijas plašumos arī skolas bibliotēka un kolekcijas. Karos vairākkārt nopostītajā Pētera akadēmijas ēkā šobrīd atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.

"Jaunais Zemgalietis", 1925. gada 20. februārī

Jelgavas teātra direkcija iesniegusi lūgumu atsvabināt teātri no maksas par elektrisko strāvu. Kringelis paskaidro, ka līdz šim teātrs apgaismojis tikai skatuvi, par ko maksājis pēc rūpniecības tarifa, kamēr pārējās telpas apgaismojis ekonoms. Pēc jaunā līguma ar ekonomu, pēdējais apgaismošot tikai bufetes telpas, bet pārējās telpas jāapgaismojot teātrim. Lai pēdējo atbalstītu, pilsētas valde liek priekšā aprēķināt viņam strāvu pēc dzīvokļa tarifa. Iebildumus ceļ kāds kreisā bloka runātājs, bet dome valdes priekšlikumu tomēr pieņem.