1935. gada 5. decembrī. Pirms 90 gadiem prese ziņoja, ka Finanšu ministrijas Valsts saimniecības departaments nodevis Valstspapīru spiestuvei konkursā izvēlētos jauno latu banknošu zīmējumus.
"Valstspapīru spiestuve zīmējumus apstrādās tālāk, lai sagatavotos jaunizlaižamām valsts kases zīmēm, kas gaidāmas pēc dažiem gadiem. Iespaidīgs ir mākslinieka K. Krauzes zīmējums zem moto "Sējējs". Zīmējuma priekšpusē valsts ģerbonis, aiz tā sējējs, vidū lauku mājas skats, pa labi vinjetes, turpat stūrī iekombinēts skaitlis "10". Tāpat glīts ir E. Meldera 20 latu zīmējums, kas izpelnījies otro godalgu. Priekšpusē jaunsaimnieks – pļāvējs, viņam apkārt nobriedusi labība gan kūlīšos, statiņos, gan nepļauta." Sacensībā par 10 latu zīmējumu no Krauzes nedaudz atpalika M. Kuzmina piedāvājums "ar ļoti reljefi izceltu Lāčplēša cīņas skatu".
Latvijas Banka ar jauno naudaszīmju izdošanu nesteidzās, jo acīmredzot apgrozībā pietika ar agrākajām emisijām, kamdēļ kolekcionāru vidū labi pazīstamo desmitlatnieku ar sējēju sāka drukāt tikai 1938. gadā. Kopumā izgatavoja 11,8 miljonus šādu banknošu. To aversā bija redzami zvejnieki, kas velk tīkla vadu no jūras, bet reversā – iepriekšminētais sējējs un lauku māja. Arī 20 latu banknoti ar zemnieku, pļaujmašīnu un labības kūlīšiem, ko izlaida okupācijas priekšvakarā 1940. gadā, galu galā uzticēja pieredzējušajam Kārlim Krauzem (1904–1942). Viņš bija slavenā grafiķa Riharda Zariņa skolnieks, strādājis par gravieri Valstspapīru spiestuvē un jau gatavojis pastmarku un naudas zīmju, kā arī 20. gados atjaunotos Latvijas pilsētu un miestu ģerboņu zīmējumus. 30. gadu beigās, kad notika konkurss, Krauze darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadībā. Grafiķa mūžs noslēdzās traģiski. Padomju okupācijas režīms viņu arestēja 1941. gada 14. martā. No darba Krauzi atlaida jau 1940. gada rudenī. Viņu apsūdzēja līdzdalībā pretošanās organizācijā "Tēvijas sargs", ko čekisti pasludināja par "spiegu – diversantu teroristisku organizāciju", pretdarbībā padomju varai, dalībā "reakcionārajā" mākslas studentu korporācijā "Dzintarzeme", kā arī par to, ka "padomju–somu kara laikā izplatījis runas par PSRS sakāvi karā". Latvijas banknošu un pastmarku grafiķi 1942. gada 28. aprīlī nošāva Krievijas Čkalovas (Orenburgas) apgabala Soļiļeckas cietumā.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Balss", 1925. gada 5. decembrī
Mēģinājums nodedzināt Hofa linu fabriku. Jelgavā akciju sabiedrības "L.J.Hofs" linu fabrikas direktors Rob. Hofs ziņojis policijai, ka minētās firmas fabrikā konstatēts ļaunprātīgs dedzināšanas mēģinājums. 2. decembrī fabrikas korderijas nodaļas strādniece Lizete Melder, ielaižot pakulas mašīnā, atradusi pakulās rūpīgi ievīstītu metāla gabalu. Pēdējais, iekļūstot mašīnā mehāniski stipri berzējoties starp vališiem, būtu neizbēgami radījis uzliesmojumu un uguns izcelšanos. Fabrika, linu materiāliem piepildīta, viegli varējusi nodegt. Lietā ievadīta izmeklēšana.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.4 °C





























































































































































































































































