13. februāris vēsturē un senās avīzēs. Patents "dzīvajām fotogrāfijām"

1895. gada 13. februārī. Pirms 130 gadiem brāļi Ogists un Luijs Limjēri Francijā patentēja kinematogrāfu – filmu kameras un projektora apvienojumu.

Pati doma, ka, atdzīvinot daudzus nekustīgus attēlus, var radīt kustības ilūziju, nebija jauna, taču Limjēri tās īstenošanā ielika tābrīža tehnikas sasniegumus, bet pats galvenais – sapāroja attēlu projektoru ar baltu audekla ekrānu un tādējādi nevajadzēja skatīties pašā ierīcē, kā citu izgudrotāju gadījumos. Patentā par Limjēru izgudrojumu bija rakstīts apmēram tā: "Šī mehānisma galvenā īpašība ir ar pārtraukumiem iedarboties uz atkārtoti perforētu lentu, lai nodotu ar stacionāriem periodiem atdalītus secīgus pārvietojumus, kuru laikā tiek vai nu eksponēti, vai skatīti fotogrāfiski attēli." Galvenais izgudrojuma autors bija Luijs, kurš iedvesmu esot smēlies, vērojot, kā audums slīd zem šujmašīnas adatas. 

Brāļi bija pārliecināti, ka kinematogrāfs ir vien interesanta ierīce izklaidei un tai nav nekādas tālākas nākotnes. 

Skaņas pievienošana attēlam Limjēriem vēl nebija ne prātā. Izgudrojuma un vairāku īsfilmiņu pirmā demonstrēšana šauram lietpratēju lokam notika 1895. gada 22. martā, bet tā paša gada 28. decembrī notika slavenais pirmais publiskais kinoseanss Parīzes "Grand cafe", kad skatītājiem demonstrēja vairākas nepilnu minūti īsas filmiņas un publikā izcēlās panika, redzot, kā zālei no ekrāna tuvojas vilciens. Limjēru izgudrojums kļuva par sensāciju, kas strauji iekaroja Eiropu un Ameriku, un jau 1896. gadā nonāca arī Rīgā. Vācu avīzes šo atrakciju sauca par "dzīvajām fotogrāfijām" vai "Limjēru bildēm". Kad 1896. gada jūlijā tās cita starpā demonstrēja arī izklaides pasākumos Ķeizardārzā (Viesturdārzā), "Baltijas Vēstnesis" atzīmēja: 

"Visvairāk publikas piekrišanu iemantoja kinematogrāfs Lumiere – ar dzīvām fotogrāfijām, kuras ir patiesi redzēšanas un apbrīnošanas cienīgas." 

Togad pirmie kinoseansi notika Majoros, arī Salamonska cirkā Rīgā, bet pirmie dokumentāli reģistrētie Rīgā uzņemtie kadri attiecas uz 1910. gadu, kad filmēja pilsētas ainas, cara Nikolaja II ierašanos un Pētera I pieminekļa atklāšanu.

"Balss", 1925. gada 13. februārī

Madona. Pārsteidzoši kontroles rezultāti. 8. februārī iecirkņa policija kopā ar aizsargiem izdarīja visās mājās iedzīvotāju un mājas grāmatu kontroli. Gala rezultāti vēl nav noskaidroti, bet tagad jau atzīmētas ap 200 personas, kuras vēl nemaz nav izņēmušas pases un dzīvojušas nereģistrējušās. Lazdonas pagasta Dolačos kontrole pārsteigusi agrāko lielinieku laika milici – Andreju Landratu. 

Pamanījis kontroli, Landrats no mājas izbēdzis uz mežu bez cepures un mēteļa un, neraugoties uz vairākiem pakaļraidītiem šāvieniem, nozudis mežā. 

Piederīgie paskaidro, ka Andrejs tikai pirms 2 dienām pārnācis no Krievijas, bet ir noskaidrots, ka tas jau labi sen dzīvojis savu radu, Grazdonas Kaļvu māju siena šķūnī, pie kam uztura tam pienesta no Kaļviem.