19. februāris vēsturē un senās avīzēs. Laika prognožu dzimšana

1855. gada 19. februārī. Pirms 170 gadiem Parīzes observatorijas direktors, astronoms, matemātiķis un dabaszinātnieks Irbēns Leverjē (1811–1877) Parīzes Zinātņu akadēmijā demonstrēja pirmo meteoroloģisko karti ar laika prognozi Francijai.

Ziņas par laika apstākļiem Leverjē bija savācis ar telegrāfa palīdzību un, modelējot gaisa masu tālāko kustību, arī izteica prognozes, kāds laiks reģionos būs turpmāk. Tā tika likti pamati mūsdienās visu pasauli aptverošajai meteoroloģisko ziņu apmaiņai. Astronoms, kurš zinātnes vēsturē vairāk pazīstams ar to, ka 1846. gadā spēja teorētiski izskaitļot Saules sistēmas planētas Neptūna atrašanās vietu un orbītu, vēl pirms planēta bija ieraudzīta teleskopā, ar meteoroloģiju aizrāvās 1854. gadā, kad Krimas kara laikā Melnajā jūrā negaidītā un spēcīgā vētrā bija nogrimis 41 kuģis, tajā skaitā vairāki Francijas flotes kuģi, arī viens karakuģis. Zinātnieks izteica hipotēzi, ko pēc tam pierādīja ar faktiem. Proti, ka šī bijusi tā pati vētra, kas 1854. gada 12.–13. novembrī vispirms bija novērota Dienvidfrancijā, tad virzījusies uz austrumiem pāri Itālijai, Balkāniem, līdz sasniedza Melno jūru. 

Laverjē aptvēra, ka meteoroloģiskas parādības neuzrodas pēkšņi, bet veidojas pamazām, pārvietojas, pārveidojas, līdz izzūd. 

Viņš uzsvēra – ja toreiz telegrāfiski būtu saņemtas ziņas par vētras pārvietošanos, būtu varēts aprēķināt, cik ilgā laikā tā sasniegs Krimas pussalas apkaimi, brīdināt kuģus, un nelaime nenotiktu. Argumenti bija tik pārliecinoši, ka Francijas imperators Napoleons III deva pavēli visā valstī izveidot telegrāfa staciju tīklu meteoroloģisko datu apmaiņai savlaicīgai laika apstākļu paredzēšanai. Francijas piemērs iedvesmoja arī pārējās Eiropas valstis, kas 1857. gadā sāka pievienoties meteostaciju sistēmai, tā padarot prognozes aizvien plašākas un precīzākas. Sākumos meteorologi koncentrējās uz laika prognozēm jūrniekiem un pasaulē pirmā 24 stundu laika prognoze 1863. gada 17. septembrī tika sagatavota Hamburgas ostas vajadzībām.

"Latvijas Kareivis", 1925. gada 19. februārī

Liepāja. Masonu sapulce. Attiecīgas iestādes saņēma ziņas, ka "Musses" biedrības telpās noturot nelegālas politiskas sapulces. Minētās telpās ieradās policija, kura "Musses" biedrības trešā stāvā tiešām uzgāja kādas apgaismotas durvis, bet iekšpusē bija dzirdamas ērģeļu skaņas un korāļu dziedāšana. Ieejot iekšā, atrada galvenā ceremoniju zālē dažus desmitus krēslu, bet zāles dibenā lielu altāri ar diviem lieliem bronzas lukturiem, blakus altārim 4 mazākus galdiņus, apklātus ar melnu drēbi, bet uz galdiņiem koka ametistus. Zāles vidū bija izklāta liela mīksta madrace, stūros tai 4 lieli kolonu lukturi ap 6 pēd. augsti. Uz katedra atradās liela bībele. 

Uzzināja, ka šīs organizācijas priekšnieks ir kādas ārvalsts konsuls un katru otrdienu plkst. 9 tur noturot garīga satura ceremonijas brīvmūrnieku garā. 

Sapulcēs visiem jābūt tērptiem melnos ķiteļos, melnos cimdos, cilindros galvā un melnos ādas priekšautos. Priekšējās telpas pirmā istabā izdarīja kratīšanas, pie kam pultē atrada 400 lpp. biezu grāmatu, kurā atzīmēti visi biedri kopš 1921. g. 21. sept. Blakus kambarī atslēdza skapi, kurā atrada bronzas zobenu zilā atlasa makstī, uz zobena iespiedums – galvaskauss čūskas, saule, mēness, bez tam skapī atrada 3 pulierētus āmurus, zem bībeles 3 cilvēku galvaskausus. Sevišķi interesanta bija kāda maza bildīte ar uzrakstu "Grosse Nationalloge zu den drei Weltkugeln 1740". Biedrs S. par to nezināja neko paskaidrot. Pie sienas atrada vēl kādu lielāku skapi, kurā ietaisīti 40 mazi skapīši un tanīs katrā pa vienam cilindrim, mūrnieku ķelle, mežrags. 

Aiz ceremonijas zāles atrada vidēja lieluma istabu, kurā bija izkārtas gar sienām 45 ģīmetnes, sākot ar vācu ķeizaru Viļumu, ķeizaru Frīdrihu, angļu karali un beidzot līdz pēdējam laikam ar leitnantiem-komandieriem 

un citiem virsniekiem, kuri atradušies te okupācijas laikā un sastāvējuši minētā organizācijā kā biedri. Bez tam atrada divus lielus sarkanus priekškarus un 9 melnus ķiteļus. "Anker-Loge" kā biedrība ir Apgabaltiesā reģistrēta, bet noskaidrojās, ka biedrība nav turējusies pie apstiprinātiem statūtiem un ka tai ir politisks mērķis, uz ko norāda daži dokumenti. Biedrības priekšnieks atsakās protokolu grāmatu uzrādīt. Lieta nodota prokuroram un uzsākta izmeklēšana. Pagaidām biedrības telpas aizzīmogotas un sapulces aizliegtas.