18 °C
Amerikāņu pētnieki no Ņujorkas universitātes pauduši gatavību atklāt zem Ēģiptes leģendārās Sfinksas statujas it kā esošo “slepeno zinību zāli”, iepriekš vēl nekad neatklātas istabas, kurās varētu būt paslēpti arī nenovērtējami Atlantīdas dārgumi un dažādi citi cilvēcei vēl nezināmi seno ēģiptiešu kultūras sasniegumi.
Tostarp minēts, ka tīmeklī jau parādījušies ar īpašu kvadrokopteru uzņemti videokadri, kuros saskatāmas nelielas atveres ar tādām kā durtiņām Sfinksas galvā un uz tās muguras. Lai gan arī piebilsts, ka jau 1925.–1936. gadā franču arheologs Emils Baraizs bija noskaidrojis: šāda atvere Sfinksas galvā bijusi paredzēta kaut kāda pagaidām nezināma galvas rotājuma uzstādīšanai, savukārt atvere uz muguras esot kalpojusi kā ieeja kādā ļoti nelielā un pilnībā tukšā kamerā...
1989. gadā japāņu pētnieki no Vasedas universitātes veica izrakumus tieši pie Sfinksas ķepām, pie kreisās atrodot kādu nelielu tuneli, kas bijis aptuveni 3–4 metrus dziļš. Un jau drīz pēc tā amerikāņu ģeofiziķis Tomass Dobeckis veicis seismoloģisko skenēšanu, noskaidrojot, ka šis gaitenis tālāk aizvedot līdz kādām rūpīgi aizzīmogotām durvīm. Bet jau faktiski tūlīt pēc tā Ēģiptes varas iestādes esot aizliegušas turpināt izrakumus un visiem pētniekiem bija jādodas prom, nepabeidzot uzsākto izpēti. Šo aizliegumu pamanījies apiet arheologs Zahi Havass, kurš savā darbā izmantoja ģeodēziskos radarus. Viņš konstatēja: patiešām, zem zemes Sfinksas teritorijā atrodas nelieli galeriju un kameru tīklojumi, taču modernā aparatūra apliecinot, ka tās visas esot pilnībā tukšas telpas. Taču tas pagaidām nespējot atturēt amerikāņu pētniekus, kuri joprojām esot apņēmības pilni tur tomēr atrast “zinību zāli un Atlantīdas dārgumus”.
