Senajā Ēģiptē tuvu radinieku laulības bija ļoti izplatīta parādība, sevišķi dižciltīgajās aprindās.

1922. gadā britu ēģiptologa Hovarda Kārtera veiktā Senās Ēģiptes faraona Tutanhamona kapeņu atklāšana ļoti iespaidīgi ietekmēja arheoloģijas vēsturi. To uzskatīja par vienu no vissvarīgākajiem gadsimta atklājumiem. Pateicoties tam, mūsdienās faktiski ikviens cilvēks kaut ko zina par jauno faraonu, taču, izrādās, viņam bijusi arī dzīvesbiedre, vārdā Anksunamuna.

Anksunamunas vārds līdz noteiktam laika posmam pietiekami labi dokumentēts senajos reljefos un grebumos, kas tapuši viņas vecāku valdīšanas laikā, bet viņa tomēr joprojām palikusi kā viens no lielākajiem noslēpumiem visiem ēģiptologiem. Konstatēts vien tas, ka viņas veidols attēlots līdzās jaunajam valdniekam, taču pēc viņa nāves viņa, šķiet, pilnībā izzudusi no vēstures pierakstiem.

Tostarp zināms, ka Anksunamuna dzimusi Senās Ēģiptes 18. dinastijas laikā, un viņa bija par reformatoru dēvētā faraona Ehnatona, kurš faktiski ir pasaulē pirmā viendievības pielūgšanas kulta (Saules jeb Atona) piespiedu ieviešanas mēģinātājs, un viņa ne mazāk slavenās sievas Nofretetes trešā meita. Tā nu bija lemts, ka viņa kļuva par sava audžubrāļa Tutanhamona sievu, kad viņai pašai bija tikai 13, bet vīram vispār 10 vai pat tikai astoņi (dažādos avotos sastopami dažādi dati). Uzskata, ka viņa piedzimusi Tēbās, bet uzaugusi Ehnatonā, kas bija jaunuzceltās Ēģiptes jaunā galvaspilsēta un kas pastāvēja tikai 15 gadus, jo ar varu piespiestie viendievības pielūdzēji to līdz pamatiem nopostīja tūlīt pēc Ehnatona nāves. Katrā ziņā to apliecinot neskaitāmi senie artefakti.