Ap 1500. gadu pirms mūsu ēras, bez jebkāda mūsdienu zinātnei saprotama iemesla uzradās un faktiski acumirklī arī nostiprinājās Sfinksas kults.
Sfinksa ir viens no visnoslēpumainākajiem senatnes mitoloģijas personāžiem, vienlaikus arī viens no daudzveidīgākajiem. Mitoloģijā tā vai nu uzstājas kā vērīgs piramīdu sargs, vai kosmiska mēroga Šausmu Karalis, vai arī kā spārnota puslauva–pussieviete, kas garāmgājējam uzdod grūti atminamas mīklas, un tamlīdzīgi. Bet tas katrā ziņā vēl ne tuvu nav viss, jo dažkārt ceļotāji šo Hefrena piramīdas priekšā apgūlušos milzīgo statuju vai nu neredzēja nemaz, vai vismaz ne pilnībā visā savā varenībā, un jautājums par tās uzbūvēšanas laiku itin nemaz nav kļuvis negrozāmi skaidrs. Vispār nav pat lāgā zināms: vai statuja vispār izgatavota pirms vai pēc leģendāro piramīdu uzbūvēšanas?
Brīnums pašā tuksneša malā
Fantastiska akmens lauva ar cilvēka galvu jeb Lielā Sfinksa tieši pirms Hefrena piramīdas it kā dziļdomīgi un vienlaikus maksimāli pašpārliecināti turpina noraudzīties kaut kur nenosakāmi tālu austrumu virzienā. Šajā vietā, pašā Āfrikas lielākā tuksneša malā (kas, iespējams, savulaik kaut kādā nosacītā aizvēsturiskā laikā, kad statuja veidota, nemaz nebija nekāds tuksnesis), uzslieta pagaidām vislielākā zināmā ar cilvēka rokām izgatavotā akmens statuja visā pasaules vēsturē. Tās augstums ir vismaz 20 un garums 57 metri.
Taču visvairāk tomēr spēj pārsteigt fakts, ka visos senajos papirusos, kas attiecināmi uz leģendāro Gīzas piramīdu uzbūvēšanas laiku, nevienā nav bilsts pat neviens vārdiņš par šo Sfinksu.
Seno ēģiptiešu hieroglifi līdz mūsdienām saglabājuši ne tikai piramīdu būvētāju vārdus, bet arī viņu inženiertehniskās izglītotības pakāpi. Un katrā ziņā vēstures pētniekiem pietiekami labi zināmi vārdi visiem tiem lieliskajiem arhitektiem, kuri savulaik izplānojuši un uzbūvējuši šīs fantastiskās būves, kuras daļa speciālistu joprojām turpina uzskatīt par gigantiskām faraonu mūža mājām jeb kapenēm, taču saistībā ar fenomenālo Sfinksu tā laika senatnes dokumentos nav iespējams atrast nevienu pieminējumu...
Un tikai aptuveni 400 gadu pēc Hefrena, par kuru, starp citu, arī nemaz lāgā nav zināms, kas īsti viņš vispār bijis – vai nu Heopsa brālis, vai viņa dēls, pēkšņi visviet uzrodas hieroglifiski teksti ar cilvēklauvas pieminējumiem (šepess ankh jeb ‘dzīvais tēls’). Bet vēl mazliet vēlāk senie ēģiptieši pēkšņi jau sākuši Sfinksu pielīdzināt pat Visuma radītājam, mūžīgajai debesu dievībai Harmahisam jeb Horemhetam. Tāpat nezin no kurienes uzradās arī leģenda par to, ka šis diženais plēsoņa vienmēr ir nomodā, turklāt naktī tas redz labāk nekā dienā, un tā spēka avots ir kosmoss. Kādā citā pasaulē Sfinksa cītīgi sekojot Saules uzaušanai un planētu riņķošanai, tostarp jo sevišķi vērīgi tā aplūkojot Sīriusu. Un par visām šīm Sfinksas pūlēm cilvēkiem tam regulāri jāveltī dažādi upuri.
18 °C
