1914. gada 4. oktobrī. Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara gaitā lielākie ķeizariskās Vācijas laikraksti publicēja manifestu "An Die Kulturwelt" ("Aicinājums kultūras pasaulei"), ko bija parakstījušas 93 Eiropas mērogā pazīstamas zinātnes, kultūras un mākslas personības, vācieši.

Reklāma

Zem manifesta parakstījās, piemēram, Rīgā dzimušais vācbaltu ķīmiķis un filozofs Vilhelms Ostvalds, viens no sava laika labākajiem vācu gleznotājiem, Igaunijā dzimušais Eduards fon Gebhards, fiziķis Makss Planks, ekonomists Ludvigs Brentano, antibiotiku atklājējs un mikrobiologs Pauls Ērlihs, komponists Engelberts Humperdinks, psiholoģijas kā zinātnes pamatlicējs Vilhelms Vunts un daudzi citi. Dokuments, ko vēsturē pazīst arī kā "93 manifestu", vēlāk kļuva par sociologu, vēsturnieku un psihologu pētījumu objektu, jo parādīja, ko pat ar nācijas gaišākajiem prātiem spēj izdarīt propaganda un pašu izredzētības apziņa. 

Manifesta mērķis bija atspēkot apsūdzības, kritiku un propagandas pārspīlējumus, kas šajā laikā sāka velties pār Vāciju, ne tikai no pretinieku – vispirms jau Anglijas, Francijas, Krievijas –, bet arī neitrālo rietumvalstu puses. 

Vācijas karaspēks jau pašā Pirmā pasaules kara laikā bija iebrucis neitrālajā Beļģijā, pastrādājot tur arī kara noziegumus un izturoties brutāli pret civiliedzīvotājiem. Okupētajās teritorijās bija tūkstošiem nogalināto; karadarbības gaitā iznīcināja Lēvenes universitātes bibliotēku, kur sadega ap 300 tūkstoši senu grāmatu un rokrakstu. Vācu rīcību bija noteikuši dažādi apsvērumi, taču notikumi ļāva sabiedroto propagandai attēlot vāciešus kā barbarus, kas uzbrūk, izvaro, posta un iznīcina cilvēces kultūras mantojumu. Manifests turpretī centās atspēkot visas apsūdzības, parādot vācu tautu kā miermīlīgu, pretinieku apmelotu, "Anglijas un Francijas sazvērestības" izprovocētu, kā tādu, kas karu nav sākusi, jo piespiesta karot, lai aizstāvētos. Dižgaru aicinājumu pasaulei caurvija doma, ka "vācu kultūrtauta", kā "Gētes, Bēthovena, Kanta" un "augstāko cilvēces sasniegumu" tauta neko tādu nav darījusi un pati ir upuris. Īstie "barbari", kas "uzrīda mongoļus un nēģerus baltajai rasei", šajā atainojumā atradās pretējā frontes pusē. Daļa parakstītāju jau drīz vai pēc dažiem gadiem no manifesta norobežojās. 

Daudziem vācu intelektuāļiem šis traips biogrāfijā pēc kara radīja grūtības ar starptautisko sakaru atjaunošanu.

"Latvijas Sargs", 1924. gada 4. oktobrī

Operdziedātājs Ad. Kaktiņš 6. oktobrī sarīko savu atvadīšanās koncertu. Lielais mākslinieks uzsāk artistisku ceļojumu uz ārzemēm – Skandināvijas valstīm, Parīzi un Ameriku. Ievērojot viņa lielo talantu un uzņēmību, nav iemesla šaubīties par koncertu turnejas labu izdošanos mākslinieciskā ziņā. Mēs zinām Kaktiņa spējas un uz tām paļaujamies. Apsveicami ir viņa nodomi – propagandēt Latviju un latvju mūziku ārzemēs, jo līdz ar to K. ir visas izredzes kļūt par "eiropeisku" mākslinieku. Savā atvadīšanās koncertā Kaktiņš izpildīs sava plašā repertuāra labākos numurus, skaitā 16, un tamdēļ ticams, ka Amatnieku biedrības zālē viņa koncerta dienā nebūs nevienas tukšas vietas. Pavadījumus izpildīs P. Šuberts, kurš nospēlēs arī dažas Šopēna kompozīcijas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.