30. septembris vēsturē un senās avīzēs. Latvijas ceļu pārbaude

1924. gada 30. septembrī. Pirms 100 gadiem laikraksti vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Pauļuks atgriezies no divu dienu izbrauciena automašīnā, kura laikā zemesceļu direktora inženiera Siksnas pavadībā inspicēts ceļu stāvoklis Daugavas kreisā krasta Pierīgā un Augškurzemē.

Ministra maršruts bija Rīga–Ķekava–Baldone–Vecmuiža (Vecumnieki)–Valle–Jaunjelgava–Sece–Jēkabmiests (Jēkabpils)–Vandānmuiža–Zasumuiža–Bebrene–Ilūkste–Daugavpils. "Latvis" ziņoja: "No Rīgas līdz Ķekavai šoseja laba, bet no Ķekavas uz Baldoni ceļš slikts. Šoseju, kura beidzas pie Ķekavas, patlaban pagarina par 2,5 kilometriem. 

Pievesti jau akmeņi vēl 3 kilometru būvei, tā kā līdz Baldonei paliks 7–8 kilometri slikta ceļa, kuru beigs šosēt turpmākos gados. 

Ceļš no Baldones uz Vecmuižu jau stipri labāks, izņemot nelielu mālainu gabalu pie pašas Vecmuižas. No Vecmuižas uz Valli un no Valles uz Jaunjelgavu ceļš labs. Labs ceļš tālāk no Jaunjelgavas caur Seci uz Jēkabpili. No Jēkabpils labs, plats ceļš uz Vandāniem, tikai ceļā divas ļoti stāvas pakalnes. No Vandāniem ved savienojošs ceļš starp diviem lielceļiem, kuri iet paralēli Daugavai gar kreiso krastu. Šis ceļš ap 11 kilometru ir sliktā stāvoklī. Sākot ar Zašu muižu (Zasu) tālāk uz Ilūksti un Daugavpili ceļš viscauri ļoti labs. Sliktākā stāvoklī ceļš ir pie Daugavpils, tuvu Daugavai, kura to pavasaros bieži applūdina. Traktori salauzuši vairākus tiltus. Līdz šim nepastāv noteikumi par viņu saukšanu pie atbildības, kas tagad paredzēts jaunajā ceļu likumā." Brauciena konteksts bija jaunā Zemes ceļu likuma apspriešana. Likums, ko pieņēma 1925. gadā, ieviesa jaunu principu, ka lielākos un svarīgākos ceļus un tiltus, tāpat kā to būves, pārrauga Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu valde. Līdz tam ceļu uzturēšana klaušu kārtā vēsturiski bija gūlusies uz pašvaldību un vietējo zemkopju pleciem. 

1924. gada vasarā tāpat bija sācies neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais apjomīgāka vēriena ceļubūves projekts – Baldones šosejas uzlabošana.

Iepriekš bija laboti vien atsevišķi posmi pie Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas un Latgales šosejās. Ministra brauciena brīdī bruģēts ceļš no Rīgas uz Ķekavu stiepās 29 kilometrus. Tālākai klājuma uzlabošanai Baldones virzienā pirmo reizi Latvijā līdzināšanai un noblietēšanai izmantoja no Anglijas iegādātu "vismodernāko" tvaika dzinēja ceļa rulli.

"Latvijas Kareivis", 1924. gada 30. septembrī

Vilciena katastrofa. Vakarrīt pulksten 4 un 55 min. sadūrās pie Ģertrūdes ielas pārbraucamās vietas gaitas vilciens, kurš gāja no Rīgas uz Šķirotavas staciju ar apmēram 100 dzelzceļa strādniekiem, ar lokomotīvi, kura gāja uz Rīgu. Vilciena lokomotīve nogāja no sliedēm un viņas tenders apgāzās, caur ko tika aizsprostots ceļš uz Dreiliņiem, uz Vagonu parku un uz Kolpaka lokomotīvu depo. Sakarā ar to nokavējās par 4 stundām Rīgas–Berlīnes vilciens un par dažām stundām Rīgas–Liepājas vilciens. Cietušo nav, jo vilciens gāja lēnā gaitā. Palīdzības vilciena strādnieki uzcēla uz sliedēm lokomotīvi un tenderi tikai ap plkst. 3 dienā. Bojāta arī otra lokomotīve, kurai sasists cilindrs.