1974. gada 14. novembrī. Pirms 50 gadiem energosistēmai pieslēdza jaunāko no Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām – Rīgas HES.

Reklāma

Pirms tam 20. septembrī svinīgi ar Latvijas PSR vadības vīru līdzdalību bija sākta spēkstacijas būvbedres piepildīšana ar ūdeni, radot 43,2 kvadrātkilometru plašu ezeru no Salaspils līdz Ogrei, bet 5. novembrī iedarbināja pirmo no kopumā sešām Rīgas HES turbīnām. Oficiālā ziņu aģentūra LATINFORM informēja: "Pirmais agregāts sācis dot rūpniecisko strāvu. Rīgas HES pirmā agregāta nodošana lietošanā dos papildus 25 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas. Rīgas HES ieslēgta mūsu zemes (PSRS. – Aut.) Ziemeļrietumu energosistēmā." Ar pilnu jaudu visi seši hidroagregāti sāka darboties 1975. gada novembrī, un mūsdienās to jauda ir 402 megavati.

Par Doles salas galu kā labu vietu spēkstacijai prātoja vēl 20. gadsimta sākumā, un daudz par Doles HES būvi diskutēja tāpat pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 20. gados un 30. gadu sākumā. 

Tomēr toreiz finansiālu un citu apsvērumu dēļ izvēlējās Ķegumu. Pie idejas atgriezās jau padomju okupācijas gados, un Rīgas HES būvi uzsāka 1966. gadā. Sākotnējā ideja bija izveidot spēkstaciju, kas būtu kā rezerve avārijas gadījumiem. Piemēram, ja apstātos Ignalinas AES. Taču vienlaikus valdīja uzskats, ka Latvijas PSR jau tā pārlieku uzpūstā un energoietilpīgā rūpniecība turpinās augt un jaunas jaudas vajadzēs arī PSRS militāro objektu funkciju nodrošināšanai.

Līdzās Rīgas HES ekonomiskajam efektam netrūka arī vairāk vai mazāk negatīvu blakusefektu. Spēkstacijas būves laikā radikāli mainījās plaša apkaime. Salaspilī no visas PSRS sabrauca HES un tāpat arī Rīgas TEC II celtnieki, un tā līdzīgi kā Aizkraukle Pļaviņu HES gadījumā no lauku apdzīvotas vietas tika padarīta par pilsētiņu ar padomju tipa daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Doles sala pārstāja būt par īstu salu, un tās teritoriju daļēji applūdināja. Zem ūdens tāpat nonāca vairākas mazās saliņas, piemēram, Mārtiņsala, un krāces. Vienlaikus Nāves sala pie Daugmales ar pieminekli Pirmajā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem no agrākās pussalas kļuva par īstu salu. Tāpat ūdens no krasta nošķīra Sv. Meinarda baznīcas drupas pie Ikšķiles. 

Applūdinājums izpostīja vairākus ar Daugavas krastu seno apdzīvotību saistītos arheoloģijas pieminekļus, kurus gan pirms tam centās pēc iespējas izpētīt. 

Kaitējums tika nodarīts arī zivju resursiem, jo aizsprosts būtībā likvidēja lašu nārstu Daugavā.

"Darba Balss", 1924. gada 14. novembrī

Kasiere nozudusi ar naudu. Latvijas atjaunošanas sabiedrības "Lats" kasiere Margo Rozīte pazuduse ar apmēram 1,5 miljonu rubļu. 11. novembrī viņa nosūtīta Latvijas bankā, kur tai vajadzēja saņemt naudu un tad nokārtot dažus maksājumus. 

Izrādījās, ka R. naudu (vairāk kā 32 000 latu) gan saņēmusi, bet vekseļu izpirkšanu neizdarījusi. "Lats" par šo gadījumu ziņoja kriminālpolicijai.

Birojā R. dienējusi jau vairākus gadus un uzskatīta par kārtīgu darbinieci. Daži prāto, ka notikumam par cēloni varot būt romantiskas lietas, jo M. pēdējā laikā redzēta bieži staigājam ar kādu jaunu cilvēku. Pēdējā brīdī mums ziņo, ka M. arestēta kopā ar savu līdzzinātāju. Viņi paspējuši iztērēt tikai 100 000 rubļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.