Pētnieki rūpīgi izanalizējuši datus par visā pasaulē no 1996. līdz 2020. gadam veiktajām dzīļu dibena tralēšanām, kā arī izmantojuši sarežģītus modeļus, lai uzskaitītu šajā procesā saražoto ogļskābās gāzes daudzumu.

Šāda tralēšana ir īpašs zvejošanas veids, kas paredz apzinātu tīkla vilkšanu pa ūdenskrātuves dibenu. Un fiksēts, ka daļa tādējādi iztraucētajās nogulsnēs esošā oglekļa pārvēršas ogļskābajā gāzē. Jaunākajos pētījumos gūts apliecinājums tam, ka aptuveni 60% ogļskābās gāzes, kas dibena tralēšanas rezultātā rodas zem ūdens, nonāk atmosfērā vidēji deviņu gadu laikā.

Vēl bez tā līdz aptuveni 45% no kopējā šādā veidā no okeāna dzīlēm izspiestā oglekļa paliek ūdenī, un tas savukārt izraisa vēl lielāku okeāna ūdens oksidēšanos. Bet tas jau attiecīgi rada lielu kaitējumu augu un dzīvnieku valstij, kā arī noplicina zivju resursus. Vēstīts, ka oglekļa daudzums, ko katru gadu saražo un izmet atmosfērā saistībā ar dzīļu dibena tralēšanu, divkārt pārsniedz visas pasaules zivsaimniecības flotes, kuru veido vismaz četri miljoni kuģu, ikgadējo izmešu daudzumu no degvielas sadedzināšanas. Zināms, ka īpaši augsts šo izmešu līmenis konstatēts Austrumķīnas, Baltijas, Ziemeļu un Grenlandes jūrā, savukārt nākamajā līmenī jau ierindotas Dienvidaustrumāzijas jūras, Bengālijas līcis, Arābijas jūra, Meksikas līcis un atsevišķas daļas Eiropas piekrastēs.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.