Ja mēs varētu pabūt tajās aizvēsturiskajās jūrās, atklātos, ka esam nokļuvuši savdabīgā ūdensaugu un baktēriju  “buljonā”...

Klimats uz Zemes turpina mainīties: ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā un vidējā temperatūra pieaug, un tam, visdrīzāk, nevar pretoties. Tāpēc, kā mēdz teikt pesimisti, sliktākais mūs vēl tikai sagaida. Proti, var pilnībā izmirt zivis un putni, savukārt jūras ūdeņi pārvērtīsies pirmatnējā mikrobu  “buljonā” un, iespējams, vispār iztvaikos.

Karstās nākotnes perspektīvas

Temperatūras paaugstināšanās ir tikai viena no klimata izmaiņu izpausmēm. Negatīvā ietekme uz ūdens apriti jau kļuvusi acīmredzama, kas izpaužas sausuma periodos, plūdos un ekstremālos nokrišņu daudzumos. 

Klimatam kļūstot siltākam, arī okeāna virsma aizvien vairāk sasilst, bet tropu platuma grādos tā bieži pārsniedz kritisko 26,6 Celsija grādu atzīmi, kas jau uzskatāms par vētru veidošanās sākumu. Havaju salās savulaik veikti atmosfērā esošās ogļskābās gāzes novērojumi, kā rezultātā tapa par  “havajiešu zāģi” nodēvētais grafiks, kas parāda atmosfērā esošās ogļskābās gāzes sastāva svārstības. Tam pielāgoja cilvēces radīto ogļskābās gāzes izmešu līkni. Līdz 1978. gadam šīs līknes attīstījās vienādi, taču tad cilvēces līkne kļuva vienmērīgāka. Savukārt CO2 paaugstināšanās atmosfērā līkne turpina rāpties augšup. Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr mēs izmetam CO2, okeāns pamazām uzkarst. Un tam nepieciešams uzkarst tikai par pusi grāda, lai pats nekavējoties sāktu atmosfērā izdalīt milzīgu daudzumu ogļskābās gāzes – aptuveni 85% visa CO2 izšķīdināts tieši Pasaules okeāna ūdeņos.