21 °C
Klimatoloģijas pētnieki konstatējuši, ka laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam Sibīrijas mežu oglekļa līdzsvars bīstami pietuvojies kritiskajai neitralitātei, un tas esot saistīts ar plašajiem mežu ugunsgrēkiem, aizvien biežākiem sausuma periodiem, masveida kaitēkļu savairošanos un tostarp arī aizvien lielāku mežu izciršanu. Tagad tas licis speciālistiem ļoti nopietni apšaubīt Sibīrijas mežus kā stabilus un noturīgus oglekļa pārstrādātājus jau vistuvākajā nākotnē.
Zināms, ka visi uz Zemes esošie augi nepārtraukti uzņem ogļskābo gāzi un pārstrādā to savā biomasā, tādējādi no Zemes atmosfēras uz laiku izņemot visnotaļ ievērojamu daļu tur uzņemto CO2 molekulu. Pētnieki uzskata, ka šīs masas atgriešanas un tostarp arī uzņemšanas ātrums ievērojami atšķiras dažādiem floras pārstāvjiem, kā arī būtiski mainās laika gaitā. Šā iemesla dēļ klimatologi pagaidām vēl nespējot gluži precīzi paredzēt to, tieši kā planētas meži reaģēs uz CO2 koncentrācijas atmosfērā turpmāko palielināšanos, kā arī to, kā šis process ietekmēs biomasas veidošanos, ņemot vērā aizvien biežākos ugunsgrēkus, sausuma periodus un citas globālās sasilšanas negatīvās izpausmes. No otras puses, pareizās atbildes atrašana esot pat vairāk nekā svarīga, lai varētu izstrādāt vispiemērotāko stratēģiju tam, kā turpmāk dzīvot šīs globālās sasilšanas apstākļos (un nevajadzētu to jaukt ar mazliet aprobežoto uzstādījumu “cīnīties pret to”)...
Bet saistībā tieši ar Sibīrijas mežu problēmu pētnieki veikuši vienu no pirmajiem novērtējumiem par to, kā mainījies šo mežu un atmosfēras ogļskābās gāzes mijiedarbības raksturs aizvadītajā desmitgadē. Viņi izpētīja, ka mainījusies oglekļa pieplūde un aizplūde Sibīrijas mežu ekosistēmās, šim nolūkam izanalizējot pavadoņu uzņēmumus un datus, kā arī aprēķināja visā Sibīrijas teritorijā esošās dzīvās koksnes biomasas un kritalu apjomus. Un šie aprēķini uzrādījuši, ka aizvadītās desmitgades laikā Sibīrijas mežu ekosistēmās uzkrātā oglekļa apjoms praktiski nav mainījies: vidēji tas katru gadu palielinājies aptuveni par 20 miljoniem tonnu, kas ir ievērojami mazāk par to, kādā ātrumā tas palielinājies iepriekšējās desmitgadēs. Vēl vairāk – pētnieki konstatējuši, ka atsevišķās Sibīrijas daļās koku dzīvās biomasas pieaugums aizvadītajā desmitgadē bijis mazāks par zaudējumiem, kurus nodarījuši ugunsgrēki, sausums un izciršana.
Vēstīts, ka tas bijis saistīts ar to, ka iepriekšminētajās nelaimēs bojāgājušo mežu platība aizvadīto desmit gadu laikā vismaz dubultojusies, un pētnieki to saistījuši ar vispārējās globālās sasilšanas ietekmi arī uz Sibīrijas klimatu. Jo sevišķi spēcīgi šīs izmaiņas Sibīrijas mežu oglekļa līdzsvaru skārušas 2012. un 2015. gadā, kad šajā reģionā plosījās vērienīgi mežu ugunsgrēki un karstuma viļņi. Un šādas parādības, kā uzsvēruši speciālisti, norādot uz to, ka jau šajā un turpmākajos gadu desmitos Sibīrijas meži var sākt izmest un nevis uzņemt sevī gigantiskas ogļskābās gāzes un citu oglekļa savienojumu masas. Un tam esot jāsāk pretoties jau tagad. Paliekot tikai galvenais jautājums: kā to paveikt?
