No 2024. gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotājiem pieejami valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, kuros ietilpst gan veselības aprūpe: ārstēšana un slimības simptomu novēršana, gan sociālā aprūpe un psihosociālā rehabilitācija, tajā skaitā psiholoģiskais, sociālais un garīgais atbalsts. 

Kam tā pienākas

Ārstniecības likumā noteikts, ka paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra un holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, un kuras mērķis ir novērst vai mazināt slimības izraisītās ciešanas, lai nodrošinātu viņiem iespējami augstu dzīves kvalitāti, bet viņu ģimenei atbalstu.

Lai to saņemtu, nepieciešams ceturtā (lielās reģionālās slimnīcas) vai piektā (universitātes slimnīcas) līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums, ar kuru pacientam piešķirts paliatīvā pacienta statuss, norādīts, ka viņa prognozētā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem, un apstiprināts, ka viņam nepieciešama paliatīvā aprūpe dzīvesvietā. Izņēmums ir pacienti, kuri ir bērnu paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un jau saņem Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus. Uz konsīliju pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts un speciālists, bet stacionārā to organizē ārstniecības iestāde.

Pacientiem, kuri saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, pacienta līdzmaksājums nav jāveic.

Iesāk diennakts laikā

Vai paliatīvās aprūpes saņemšanai mājās būtiska ir pacienta diagnoze?