PSRS okupācijas radītie zaudējumi divās jaunās grāmatās

Ar divu grāmatu izdošanu par sevi atgādinājusi pirms 18 gadiem izveidotā Ministru kabineta komisija PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai.

Lai arī darbojusies ar pārtraukumiem un ilgu laiku par komisiju publiski nekas nebija dzirdēts, augusta beigās apstiprināts institūcijas atjaunotais sastāvs. Kā vadītājs turpmāk piekritis darboties Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš. 

Karš Ukrainā zināmā mērā atkal aktualizējis komisijas darbu. 

Tieslietu ministrijā izdotās grāmatas, precīzāk brošūras, dod ieskatu divās no jomām, kur komisijas darbu varētu nosaukt par pārliecinoši izstrādātu. Proti, G. Krūmiņa "PSRS budžeta ieņēmumi un izdevumi okupētajā Latvijā pēc Otrā pasaules kara (1946–1990)" (80 lpp.) un "Okupācijas varu radītie demogrāfiskie zaudējumi Latvijā 1939.–1990." (154 lpp.). Pirmā ir viena vēsturnieka kopš 2015. gada veikto arhīva materiālu pētījumu uzskatāms kopsavilkums, bet otrā ir vairāku demogrāfu 12 rakstu kopojums, kas skar Latvijas iedzīvotāju zaudējumus Otrajā pasaules karā, deportācijās, bēgļu kustībā un kādas sekas tas viss ilgtermiņā atstājis un joprojām atstāj demogrāfijā.

Koloniāla politika

G. Krūmiņa pētījumi par PSRS finanšu politiku okupētajā Latvijā, izmantojot PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskā kantora jeb PSRS Valsts bankas filiāles Latvijas PSR dokumentus, ir radījuši gana cienījamu pierādījumu bāzi, lai iesniegtu rēķinu PSRS tiesiskajai mantiniecei. Šobrīd iespējams dokumentāri, ar atsaucēm parādīt, cik no Latvijas PSR budžeta aizplūda uz PSRS budžetu un cik palika uz vietas. 

Laikā no 1946. līdz 1990. gadam Latvijas teritorijā reālie kopējie ieņēmumi par 18% pārsniedza izdevumus. 

Grāmatā ir daudz tabulu, kas pa gadiem raksturo disproporciju starp PSRS ieņēmumiem no Latvijas teritorijas un to, kāda daļa no ieņemtajām summām pēc tam atgriezās it kā dāsnajās padomju investīcijās Latvijas PSR saimniecībā, par kurām Krievijas propaganda klāsta joprojām un kam tic arī viens otrs Latvijas iedzīvotājs. Turklāt lielu daļu PSRS budžeta izdevumu okupētajā Latvijā veidoja PSRS militārā un represīvā aparāta uzturēšana, šī aparāta struktūru pensionāru uzturēšana, kam ar Latvijas interesēm nebija nekādas saistības.

G. Krūmiņa secinājums: PSRS politika bija koloniāla. "Tieši koloniālā politika ir galvenais skaidrojums zināmam fenomenam, kam atbildi bez rūpīgas finanšu analīzes nebija iespējams rast, – kā ir iespējams, ka, salīdzinoši strauji augot visu veidu ražošanas apjomiem gan rūpniecībā, gan arī lauksaimniecībā, reālais preču piedāvājums samazinās un ka vienlīdz strauji ar ražošanas apjomiem neaug iedzīvotāju labklājība un būtiski neuzlabojas valsts piedāvātā pakalpojumu groza kvalitāte. Atbilde ir salīdzinoši vienkārša – peļņas lielākā daļa tika novirzīta uz PSRS budžetu, šie līdzekļi tika izmantoti PSRS mērķiem ārpus Latvijas teritorijas. Tas pats notika ar saražotajām vērtībām – tās tika izvestas ārpus Latvijas. Līdz ar to ražošanas apjomu pieaugums nebija Latvijas un tās iedzīvotāju interesēs, bet gluži pretēji – paaugstināja iedzīvotāju un dabas resursu ekspluatāciju, veicināja migrāciju un pasliktināja ekoloģisko situāciju," raksta vēsturnieks.

Sekas, ko jūtam

Grāmatu atvēršanas pasākumā ar otro, cilvēkzaudējumiem veltīto izdevumu iepazīstināja demogrāfs Ilmārs Mežs. Laikā no 1939. līdz 1945. gadam vien Latvija, spriežot pēc iedzīvotāju skaita atšķirībām, zaudējusi vismaz pusmiljonu iedzīvotāju jeb aptuveni 25% no sākotnējā skaita, un tātad tas ir viens no lielākajiem iedzīvotāju zaudējumiem karā Eiropā.

I. Mežs atzina, ka salīdzinoši maz pētīti ir okupācijas radītie netieši demogrāfiskie zaudējumi, no kuriem Latvija, īpaši latvieši, cieš joprojām. 

Pirmkārt, tās ir ģimenes, kas varēja izveidoties, taču neizveidojās, jo liels skaits latviešu vīriešu gāja bojā karā, kur tos iesaistīja gan vācu, gan padomju okupanti. Tas izteikti parādījās 50.–60. gados, kad latviešu sievietēm vienkārši nebija ar ko veidot ģimenes. "Ja pirms okupācijas to uzskatām par zaļojošu koku un ja šim kokam tiek izcirsts robs, tad kaut kā jau tas savu dzīvību turpina, taču pilnībā nekad neatgūsies. Arī mēs, latvieši, neskatoties uz ilgo neatkarības posmu, joprojām nespējam atgūties no roba, ko mums iecirta dažādās okupācijas," konstatēja zinātnieks.

I. Mežs tāpat uzsvēra, ka objektīvs un bezkaislīgs situācijas rādītājs ir vidējais mūža ilgums. Izdarot attiecīgajam laika posmam raksturīgās korekcijas, sanāk, ka 1939. gadā Latvija mūža ilguma ziņā bijusi pasaules labāko divdesmitniekā, savukārt padomju okupācijas periodā parādījās atpalicība. Piemēram, pirms kara Latvijā salīdzinājumā ar Somiju vīrieši dzīvoja 0,6 gadus un sievietes gadu ilgāk, bet 20. gadsimta 80./90. gadu mijā jau attiecīgi 5,5 un 3,5 gadus mazāk.

"Būs zināmas neērtības ar mani"

Abu grāmatu atvēršana bija pirmais pasākums, kurā G. Krūmiņš uzstājās kā jaunais PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs: "Varu teikt un apsolīt, ka mēģināšu vienoties ar mūsu politikas īstenotājiem, lai mēs kādā noteiktā termiņā nonāktu pie ļoti konkrēta rezultāta. Otra lieta, ko varu apsolīt, ka tiem, kas par šo jautājumu gribēs runāt formāli, būs zināmas neērtības ar mani, jo šīs visas šķiet svarīgas tēmas."

Vēsturnieks aizrādīja, ka par PSRS okupācijas lietām jārunā starptautiski dažādās konferencēs, ko viņš arī grasās darīt. 

Spriežot pēc pieredzes, Rietumos izpratnes līmenis par šādām lietām joprojām ir dažāds un jāsāk ar pamatpatiesību skaidrošanu. Īpaši Ukrainas kontekstā svarīgi stāstīt pasaulei arī to, kas okupācijas gados reāli notika Baltijā. PSRS un okupētās Latvijas finansiālajām un ekonomiskajām attiecībām veltīto pētījumu kopsavilkumu plānots tulkot arī angliski.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna pasākumā uzsvēra: "Vienota starptautiski leģitimizēta metodoloģija, kas tiks izveidota Krievijas kara Ukrainā kontekstā, būs lietderīga arī mums, lai apkopotu PSRS nodarītos zaudējumus, lai tos atzītu arī citas valstis un lai atbalstītu mūsu prasības pret Krieviju."

Jāpiebilst, ka grāmatas izdotas visai mazā metienā un tirgotas netiek. Saskaņā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) vadītājas Rutas Pazderes teikto ap 800 eksemplāru nodoti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tālākai sadalīšanai Latvijas bibliotēku tīklā un, kā noprotams, arī skolās.