Purvīša muzeja komanda pētniecības ekspedīcijā atradusi vācbaltiešu rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (1769–1850) relikviju – galdu, uz kura tapis darbs "Latvieši", informē fonds "Viegli".

Reklāma

Fonda pārstāvji paziņojumā medijiem raksta: "Zināms, ka G. Merķeļa nozīmīgākais darbs, publicistisks traktāts "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796), radīts Cēsu novada Annas muižas apkārtnē, kur, iespējams, atrasta akmens galda virsma, uz kuras publikācija tapusi."

Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende stāsta: "Veidojot Purvīša muzeja stratēģijas stūrakmeņus, veicot pētniecības darbu, 

nonācām Cēsu novada Skujenes pagasta māju "Gravas" apkārtnē, kur zem sena nogāzta ozola varētu būt zemē iegrimis Garlība Merķeļa akmens rakstāmgalds. 

Kopā ar pētnieciskās ekspedīcijas dalībniekiem nolēmām šo vēsturisko artefaktu izzināt līdz galam."

Lai identificētu akmens autentiskumu, piesaistīta filoloģijas profesore, zinātniece Janīna Kursīte-Pakule un vēsturnieks, arheoloģijas profesors Juris Urtāns. Cēsu novada lauksaimnieki ar smago tehniku palīdzējuši akmeni 7. septembrī izcelt.

"Visam pienāk savs laiks, arī Merķelim un akmenim, uz kura viņš sarakstījis "Latviešus". Nogāzto akmeņu vietā ir jaunatrakts akmens, kurš vēsta un iemieso nozīmīgu daļu no latviešu vēstures," komentē profesore Janīna Kursīte-Pakule.

Profesors Juris Urtāns teic, ka tieši apstākļu labvēlīga sakritība ļāvusi leģendai par Merķeļa akmens galdu dzīvot – 

tā ir ļoti sena akmens plāksne, kura nav speciāli apstrādāta, bet dabiski pāršķēlusies.

Fonda "Viegli" pārstāvji informē, ka akmens publiskai apskatei varētu būt pieejams nākamgad uz Garlība Merķeļa 255. gadadienu Annas muižas teritorijā.

G. Merķelis darbā "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās" ("Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts") vēršas pret dzimtbūšanu, atklāj Vidzemes muižnieku vardarbību pret latviešu zemniekiem, argumentē cēloņus dzimtbūšanas ekonomiskajai neefektivitātei un antihumānajam raksturam. Tolaik darbs izraisīja rezonansi Eiropā, bet Baltijas elitē izpelnījās nosodījumu. Tapa vairāki pretraksti, un sakarā ar spēcīgo opozīciju dzimtbūšanas kritikai G. Merķelis bija spiests pamest mūsdienu Latvijas teritoriju un pārcelties uz Vāciju.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" dibināts 2010. gada pavasarī. Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā. "Lai to sasniegtu, fonda uzdevums ir veicināt Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, veidot un atbalstīt radošas, neparastas idejas, kā arī sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu," vēstīts fonda mājaslapā internetā.

Fonds "Viegli" izdod grāmatas un mūziku, rūpējas par Ziedoņa muzeju, darbojas kultūrizglītībā, veido Vilhelma Purvīša māju muzeju. Pērn – mākslinieka V. Purvīša 150. jubilejas gadā – fonds kopā ar komandu sāka darbu pie Vilhelma Purvīša muzeja izveides Ogres novada Taurupes pagasta "Vecjaužos".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.