14. februāris vēsturē un senās avīzēs. Austrijas Pilsoņu karš

1934. gada 14. februārī. Pirms 90 gadiem norima niknas ielu cīņas Austrijas galvaspilsētas Vīnes un tāpat Lincas strādnieku kvartālos, bet vēl pēc pāris dienām beidzās apšaudes arī citās Austrijas industriālajās pilsētās.

Dažu dienu periods, ko minētās valsts vēsturē pazīst kā Austrijas Pilsoņu karu jeb 1934. gada Februāra sacelšanos, bija galā. Kaujas bija sākušās 12. februārī Lincā, kad policija pēc Austrijas autoritārā kanclera Engelberta Dolfusa pavēles mēģināja pārmeklēt sociāldemokrātu štābu vienā no Lincas viesnīcām, kur kreisie kaujinieki glabāja ieročus. Vietējā kompartija un Austrijas sociāldemokrātu kaujinieku organizācija, tā sauktais "Šucbunds", tika aizliegta vēl iepriekšējā gada vasarā, kad valstī uzliesmoja parlamentārā krīze, parlaments tika atlaists, bet labējā spārnā nobrieda uzskats, ka kreisie spēki apzināti destabilizē situāciju valstī un vēlas "proletariāta diktatūru". Austrijas Pilsoņu karā karojošās puses bija policija, armija un pilsoniskā zemessardze "Heimvērs" vienā pusē un kreiso partiju kaujinieki, galvenokārt sociāldemokrāti, otrā. 

Kaujas notika vairākumā lielāko Austrijas pilsētu, taču parasti tikai strādnieku kvartālos un atsevišķos nocietinātajos punktos. 

To ieņemšanai armija izmantoja artilēriju. Strēlnieku ieroči, tostarp ložmetēji, bija abām pusēm. Interesanti, ka gan kreisie, gan pilsoniskie spēki jau gadiem laikus bija plānojuši savas darbības krīzes situācijā un nu centās tās īstenot. Taču sociāldemokrāti maldīgi iedomājās, ka tiem izdosies sacelt kājās visu valsti vai vismaz galvaspilsētu Vīni. Nekas tāds nenotika. Kreisajiem neizdevās izsaukt pat visvalsts ģenerālstreiku. Austriešu absolūtais vairākums dumpi neatbalstīja. Pateicoties arī nesaskaņotajām kreiso darbībām, to apspieda samērā ātri. Oficiālās tā laika aplēses bija ap 200 nogalinātu un ap 500 ievainotu civilpersonu (tostarp kaujinieki) un 104 nogalinātie un 309 ievainotie spēka struktūru rindās. Taču ir arī citas upuru skaita aplēses, un mūsdienu Austrijas vēsturnieki runā par 350–370 nogalinātajiem, kur ap 200 attiecas uz Vīni.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 14. februārī

Plūdu apdraudētās vietas. Dzelzceļu līnijas Rīga–Daugavpils pavasara plūdi spēj apdraudēt dzelzs tiltu pār Daugavu. Tāpēc nolemts laikus sabērt akmeņus pie pīlāriem. Posmā Ogre–Rembāte tiltam pār Ogres upi jāparedz akmeņu sabērums pie tilta Daugavpils gala pīlāra, kur var rasties izskalojums. Tiltam pār Zilupi var rasties izskalojums. Tāpēc jāparedz noklājums žagariem. Rembātes stacijā Daugavpils pusē esošie tiltiņi ir par maziem, lai laistu cauri pavasara plūdu ūdeņus. Ūdens lielā plašumā gāžas pāri ceļam. 1922. gadā tikai pateicoties cietam, mālainam balastam izskalojumi bija niecīgi un tos likvidēja ar ķieģeļa šķembeļu uzbēršanu. Posmā Skrīveri–Aizkraukle caurteka pār Pulksteņa strautu ir par mazu. Posmā Aizkraukle–Koknese tiltam pār Pērsi jāparedz akmeņu sabērums pie tilta. Pļaviņas–Krustpils tiltam pār Aivieksti jāparedz akmeņu sabērums pie pīlāriem.