1564. gada 13. maijā. Pirms 460 gadiem prominentais Krievijas cara Ivana IV jeb Ivana Briesmīgā karavadonis, kņazs Andrejs Kurbskis (1528–1583) divpadsmit uzticamāko kalpu pavadībā naktī aizbēga no Livonijas karā krievu ieņemtās Tartu (krievu versijā Jurjevas) uz Valmieru, ko kontrolēja poļu–lietuviešu karaspēks.

Reklāma

Proti, Kurbskis, tolaik viens no labākajiem cara vojevodām, kurš iepriekšējos gados bija sevi parādījis krievu karos pret tatāriem un pamatīgi postījis Livoniju, pēkšņi mainīja puses un iestājās Polijas–Lietuvas valsts karaļa Sigismunda Augusta dienestā. Kņaza pārbēgšanas iemesli nav pilnībā skaidri. Vēsturnieki par tiem mēdz diskutēt, taču tie ir nojaušami. Kurbskis labi pazina savu pavēlnieku, kas gadu gaitā progresējošās šizofrēnijas dēļ kļuva aizvien tirāniskāks, patoloģiski nežēlīgs pret pavalstniekiem un kam visur rēgojās nodevības un sazvērestības. Kad Livonijas karā pēc 1561. gada cīņā par sairušās Livonijas konfederācijas zemēm iesaistījās Polija–Lietuva un Zviedrija, krievu karaspēks Baltijā sāka ciest neveiksmes. 1664. gada janvārī poļi–lietuvieši sakāva Kurbska armiju kaujā pie Čašņikiem Baltkrievijas teritorijā. Turklāt kņazs bija uzturējis draudzīgas attiecības ar agrāk pietuvinātu bajāru grupu, ar kuru Ivans Briesmīgais jau bija paspējis izrēķināties kā "sazvērniekiem". 

Kurbskim bija pamats domāt, ka viņš būs nākamais, kas kritīs nežēlastībā.

Vēsturnieki lēš, ka vojevoda jau iepriekš bija uzturējis kontaktus ar Sigismundu Augustu, gatavojot bēgšanu. Nereti Kurbski piemin kā faktiski vienu no pirmajiem Krievijas disidentiem, kas meklējis patvērumu ārzemēs. Būtiski, ka tolaik viņa piemēram sekoja liels skaits dažāda ranga cara amatpersonu. Arī viņi aizbēga no tirāniskā cara un pulcējās ap Kurbski. Vēsturē bieži minēta Kurbska un Ivana Briesmīgā polemizējošā sarakste. Jau pirmajā vēstulē kņazs paskaidroja caram, ka aizbēdzis, jo tas pārkāpis visas kristīga cilvēka uzvedības un morāles normas. Sarakste turpinājās vairāk nekā desmit gadus. Abas personības gan apsūdzēja viena otru, gan strīdējās par valsts pārvaldes un veidošanas jautājumiem. Kurbska tuvinieki un ģimene, kas bija palikuši Maskavas lielkņazistē, protams, tika represēti un nomocīti. Pats pārbēdzējs tikmēr aktīvi piedalījās cīņās pret Ivana Briesmīgā karaspēku un mūža nogali pavadīja īpašumos, ko tam piešķīra Volīnijā mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Darba Balss, 1924. gada 13. maijā

Tiepīgs smēķētājs. 7. aprīlī vilcienā uz posma Cesvaine–Madona pasažieris Pēters Aizderdzs no Dzelzavas pagasta smēķējis nesmēķētāju vagonā, neievērodams ne citu pasažieru lūgumu nesmēķēt, ne arī konduktora aizrādījumu. Pie tam Aizderdzis vēl brīnījies, kas viņam brīvā Latvijā varot aizliegt smēķēt, uzrakstu "Nesmēķētājiem" viņš neprotot lasīt. Par tādu pasažiera tiepību un saistošo noteikumu neievērošanu vilcienu pavadošais dzelzceļu policijas uzraugs sastādīja protokolu un Aizderdzi sauc pie atbildības tiesas priekšā. Paredzamā dārgi samaksājamā smēķēšana, cerams, piespiedīs tiepīgo pasažieri mācīties lasīt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.