Britu medicīnas tematikai veltītajā izdevumā "The Lancet" publicētajā sava pētījuma atskaitē Barselonas institūta ISGlobal pētnieki pauduši, ka pilsētās ierīkotas vismaz 30% teritoriju klājošas zaļās zonas vismaz par trešdaļu samazinātu Eiropas Savienības megapoļu iemītnieku mirstību saistībā ar spēcīgiem karstuma viļņiem.

Viena no pētījuma un arī raksta līdzautorēm Tamara Jungmane paudusi, ka šādās lielajās pilsētās tradicionāli ir ļoti maz augu, ir liels iedzīvotāju blīvums un uzkarstošu platību laukums, ieskaitot asfalta klājumus, kas faktiski neizbēgami noved pie “siltuma pilsētas salas” efekta (UHIS) rašanās.

Eksperti izvērtējuši UHIS ietekmi uz cilvēkiem, kuri vecāki par 20 gadiem, 93 Eiropas pilsētās, norādot uz dzīvībai ārkārtīgi svarīgo zaļo zonu nepieciešamību, jo sevišķi ņemot vērā aizvien biežāk vērojamās anomālās temperatūras. Viņu dati paužot, ka aptuveni 4,3% (6700) nāves gadījumu izraisījis tieši spēcīgais karstums, taču tajā gadījumā, ja būtu attiecīga apzaļumošana, upuru daudzums samazinātos vismaz par trešdaļu (aptuveni 2640). Jungmane uzsvērusi, ka attiecīgajos datos balstītās prognozes apliecinot, ka slimības un nāves gadījumi, kas saistīti ar pārkaršanu, jau tuvāko desmit gadu laikā varētu kļūt aizvien lielāka problēma veselības aprūpes dienestiem.

Vēstīts, ka karstuma stress, kad ķermenis vairs nespēj pats sevi atdzesēt, ir viens no izplatītākajiem ar laikapstākļiem saistītajiem nāves iemesliem Eiropā. Tāpat ekstremālas temperatūras var pastiprināt hroniskas slimības, ieskaitot sirds asinsvadu, respiratorās un cerebrāli vaskulārās slimības, kā arī ar diabētu saistītus stāvokļus. Avotos citēts Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktors Hanss Klūge, kurš paudis, ka, piemēram, 2022. gadā Eiropā tieši karstuma dēļ bojā gājuši vismaz 15 000 cilvēku.

Jaunajā žurnālā "Planētas Noslēpumi" lasi:

  • Nenotikušie pareģojumi: šķietami pārliecinošas fantastu, futurologu un zinātnes speciālistu prognozes, kuras nav piepildījušās.
  • Dzīvība vai apziņa: vēl nav droši noskaidrots, kas bija pirmais – dzīvība vai apziņa.
  • Inkubi: savdabīgie viņpasaules vēstneši, kas upurus apciemo miegā, jo īpaši sievietes.
  • Senatne un NLO: pētniekiem vairs nav šaubu, ka tālā senatnē Zemi apciemojuši citplanētieši.
  • Dzīvība kosmosā: zinātne aizvien pārliecinošāk tuvojas oficiālai atziņai, ka kosmosā varētu eksistēt arī citas saprātīgas dzīvības formas.
  • Everesta upuri: zemeslodes augstākā virsotne paņēmusi daudz cilvēku dzīvību.
  • Kā tapuši ceļi: ceļu izveidošanās vēsture.
  • Karš bīda zinātni: īpaši zinātnes izgudrojumi, kas radušies tieši karadarbības interesēs.
  • Eduards Ševardnadze: vēl viens gruzīns pie PSRS vadības stūres, tiesa, tikai neilgu laiku pirms impērijas sabrukšanas.
  • Katoļu svētā pedofīlija: apsūdzības bijušajam pāvestam Jānim Pāvilam II.
  • "Genderu" uznāciens: uzbāzīgais dabisko dzimumu noliegšanas terors turpinās.
  • Padomju miljonāri: izrādās, PSRS patiešām bijuši reāli pagrīdes miljonāri.
  • Staļina sievietes: boļševiku tirāna mūžā bijušas piecas sievietes, kuras spējušas ļoti nopietni viņu ietekmēt.
  • Dīvainais jūras vilnis: kāds savdabīgs dabas fenomens, kas regulāri atkārtojas vienā un tajā pašā vietā un izpausmē.
Zurnāla "Planētas Noslēpumi" novembra numurs.

Abonē jauno žurnālu šeit.