1935. gada 16. jūlijā. Pirms 90 gadiem prese ziņoja, ka Brīvdabas muzejā noslēgumam tuvojas četru nesen iegūtu senceltņu uzstādīšana. Dažas dienas vēlāk – 19. jūlijā – tās svinīgi atklāja un izrādīja īpašā pasākumā, uz kuru bija aicināti augsti viesi.

Reklāma

Pārstāvēta bija teju visa Latvijas valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā, ārvalstu diplomāti un pašvaldību pārstāvji. Atklāšanas runu Pieminekļu pārvaldes vārdā teica pārvaldes priekšnieks, arheologs Francis Balodis. Pēc tam Ministru prezidentam Ulmanim kā piemiņu pasniedza "tautas rakstos sudrabā un varā kaldinātu dziesmu grāmatiņu". Teodora Reitera koris dziedāja "Lai līgo lepna dziesma", uzstājās arī Nacionālās operas soliste Amanda Liberte-Rebane, un K. Ulmanis sacīja atbildes vārdus. Reizē ar jauno ēku aplūkošanu notika arī visa 1928. gadā Juglas ezera krastā darbu sākušā muzeja apskate. Uzmanības centrā tomēr bija jaunumi: 18. gadsimta 50. gadu dūmistaba no Meirāniem, ko atzina par "vienu no primitīvākajiem mūsu zemes dzīvokļu tipiem", 19. gadsimta 50. gadu Ādažu pagasta Grotkaltiņu kūts un Jelgavas apriņķa pašvaldību dāvātās 19. gadsimta sākuma Šķibes "Bendzoļu" dzirnavas, tā saucamās "būcenes" jeb "staba dzirnavas" (jo visa tās konstrukcija balstās uz 6,70 metru augsta ozolkoka staba), par kurām īpaši tika atzīmēts, ka tās nāk no K. Ulmaņa dzimtā pagasta. Lēsa, ka dzirnavas celtas ap 1814. gadu, un interesanti, ka līdz nonākšanai muzejā tās bija joprojām darbojušās un kalpojušas saviem mērķiem. Atklāšanas brīdī ēku iekštelpas jau pēc iespējas bija iekārtotas autentiskām mēbelēm un sadzīves priekšmetiem.

Neparastākais eksponāts tomēr bija Latvijai unikālā, no Ludzas apriņķa nākusī, divstāvīgā 1757. gada Zvirgzdienes (Zvirgzdenes) muižas klēts, kas arī mūsdienās ir akcents muzeja ainavā. Klēti, kuras pirmais stāvs ir guļbūve, bet otrais – no stāvbaļķiem, uz Rīgu pārvest iepriekšējā 1934. gadā bija rosinājuši skauti. Visu nojaukšanas procesu veica Rēzeknes, Zilupes un Ludzas skauti, bet par transportēšanu no oriģinālās vietas līdz dzelzceļam gādāja Latvijas armijas Rēzeknes 9. kājnieku pulks, kas piešķīra zirgus. Sākumā klēti plānoja transportēt jau 1934. gada nogalē, tomēr biezais sniegs un lielais aukstums entuziastiem ļāva veikt pārvietošanu tikai 1935. gada janvārī. Turklāt procesā iesaistīja arī vietējo skolu, kas deva pajumti "piekusušajiem un nosalušajiem". Senatnē sieru nogatavināšanai kalpojusī Zvirgzdenes klēts pa dzelzceļu no Ludzas stacijas aizceļoja līdz Juglas stacijai, bet pašā muzejā tos lika kopā jau Rīgas skauti. Visu procesu uzraudzīja arhitekts un skautu vadītājs Arno Teivens, kurš arī iepriekš tika piedalījies Brīvdabas muzeja papildināšanā, pārceļot uz to vairākas ēkas, tostarp Usmas baznīcu.

"Tautas Druva", 1925. gada 16. jūlijā

Radiofons Latvijā. Radiofona stacija Rīgā pašlaik tiek uzstādīta, nāks gatava un tiks atklāta apmēram augusta mēneša beigās. Šī stacija būs tik spēcīga, ka viņu varēs dzirdēt ne tikai attālākās Latvijas nomalēs, bet arī tāļu ārpus Latvijas robežām. Radiofona stacija pēc ārzemju parauga pasniegs saviem abonentiem pa radiofonu koncertmūziku, dziedāšanu, deklamācijas, dejas mūziku, jaunākās ziņas, tirgus cenas, laika pareģojumus, meteoroloģiskās ziņas, īsus priekšlasījumus, ziniskus apskatus un norādījumus, vienu vārdu sakot, visu to, kas interesē plašāku sabiedrību. Sakarā ar drīzo radiostacijas atklāšanu Pasta un telegrāfa virsvalde jau tagad uzstāda ārpus Rīgas pilsētas robežām dzīvojošiem pilsoņiem radiofona uztvērējus aparātus un izsniedz atļaujas. Katru dienu ienāk pieprasījumi pēc šo aparātu uzstādīšanas un, lai vēlāk nebūtu sastrēgumu, tiek nekavējoši apmierināti, jo pagaidām uztvērēju pietiekoši krājumā. Ar viņiem var dzirdēt visas kaimiņu valstu radiofonu stacijas, bet mierīgā laikā, sevišķi ziemā, visu Eiropu. Viņi ir labāki par daudziem vienlampīgiem ārzemju aparātiem. Šādus aparātus izsniedz abonementiem pret iepriekšēju samaksu Ls 140. Šai summā ietverts vesels uztverošā aparāta komplekts ar vienu lampiņu, 1 pāri telefonu, bateriju, ārējo antenu, nogādāšanu abonentam mājā, uzstādīšanu un apkalpošanas ierādīšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu