Vēstures gaita, izrādās, vistiešākā veidā atkarīga no klimatiskajām izmaiņām: aukstums – progresa priekšvēstnesis, karstums – intelektuālās degradācijas laiks. Pazīstamais krievu klimatologs Vladimirs Kļimenko izveidojis pēdējo 13 000 gadu laikā uz Zemes notikušo klimatisko izmaiņu hronoloģiju, iezīmējot tajā izšķirošākos pasaules vēstures notikumus. Viņš ir pārliecināts, ka planētas sociālais pulss darbojas precīzi ritmā ar laika prognozēm...

Griežu laiki

Klimats uz mūsu planētas nekad nav bijis un nekad nebūs nemainīgs. Visa Zemes klimatiskā vēsture faktiski ir lielāku un mazāku sasalumu un karstumu, paaugstināta mitruma vai sausuma virkne, no kā ļoti lielā mērā bijusi atkarīga cilvēku dzīve. Tagad zinātnieki visnotaļ precīzi noteikuši, ka pirms 74 000 gadu, kas atbilst kārtējā ledus laikmeta maksimumam, cilvēku populācija samazinājusies vismaz par 95%. Taču pirms 12 000 gadu ledus laikmets sācis atkāpties un klimats kļuvis maigāks, tādējādi iesācies tā dēvētais zelta laikmets, kas ildzis vairākas tūkstošgades. Kļimenko uzskata, ka 

cilvēku priekšstati par “paradīzi uz zemes” un tā dēvētajiem Ēdenes dārziem faktiski ir cilvēka ģenētiskā atmiņa par šiem sevišķi labvēlīgajiem laikiem.

Bet IV tūkstošgades beigās pirms mūsu ēras sākuši risināties visnotaļ interesanti notikumi. Faktiski vienlaikus vairākās vietās uzradās agrīnās civilizācijas un īstenojās fundamentāli kultūras izrāvieni: Vidusjūras baseinā, Mezopotāmijā, Dienvidaustrumu Āzijā, Amerikā. Tieši šajā laikā šumeri izdomāja un ieviesa ķīļrakstu, Ēģiptē iesākās dinastiju laikmets, mūsdienu Amerikas teritorijā sāka izgatavot keramiku, savukārt tur, kur tagad ir Taizeme, pirmo reizi sāka lietot bronzu. Kļimenko uzskata, ka šis laiks ir pēdējo 8000 gadu laikā lielākā sasaluma un vispārēja klimatisko apstākļu pasliktināšanās laikmets.