Anna Andersone, viņa arī Čaikovskas kundze, arī Anastasija Menahena, arī Franciska Šanckovska – vārdu sakot, faktiski visslavenākā 20. gadsimta viltvārde. Tostarp vismaz 60 gadus viņa uzdevās par krievu lielkņazi Anastasiju Romanovu...

Brīnumainā izglābšanās

Anastasija Romanova bija jaunākā no četrām pēdējā Krievijas patvaldnieka imperatora Nikolaja II meitām. Kā zināms, caru kopā ar dzīvesbiedri Aleksandru un pieciem viņu bērniem 1918. gada 17. jūlijā Jekaterinburgas tā dēvētā Ipatjevu nama pagrabā brutāli nošāva boļševiku norīkoti slepkavas.

Un faktiski jau tūlīt pat pēc šā asiņainā notikuma gan Krievijā, gan visā Eiropā sāka izplatīties runas par brīnumainā kārtā izdzīvojušajiem Romanovu dzimtas locekļiem. Tādējādi līdz brīdim, kad sevi sāks pieteikt dažāda ranga viltvārži, nevajadzēja pārlieku ilgi gaidīt. Tādu esot bijis pa vairākiem desmitiem uz katru Romanovu bērnu: Anastasijai – 34, Olgai – 28, Marijai – 53, Tatjanai – 33 un vienīgajam dēlam Aleksejam – 81.

Vispazīstamākā no visiem potenciālajiem izdzīvojušajiem Krievijas troņa mantiniekiem bija Anna Andersone, kura 1922. gadā uzradās Berlīnē. Viņas versijā nošaušanas laikā Ipatjevu nama pagrabā viņa neticamā kārtā izglābusies, jo viņu pēdējā brīdī paslēpis “kareivis Čaikovskis” un vēlāk pats personīgi izvedis viņu uz Berlīni. Tur “carameita” kļuvusi par viņa sievu un laidusi pasaulē dēlu. Taču tad pēc nesekmīga pašnāvības mēģinājuma Anna jeb faktiski “Unbekantas kundze” (nepazīstamā meitene) nokļuvusi Berlīnes vājprātīgo namā, kur viņu it kā esot “atpazinusi” kāda palātas biedrene.