15.7 °C
Kad planēta Zeme vēl bija ļoti jauna, tā kondensēja lielu daudzumu ūdens, kas bija izplatīts visā tās virsmā, un tāpēc tā bija totāla ūdens pasaule, bez jebkādiem sauszemes iecirkņiem. Tieši saistībā ar lielajiem ūdens daudzumiem tad arī izveidojās apstākļi, kas bija labvēlīgi dzīvības tapšanai.
Taču laika gaitā ūdens daudzums uz Zemes sāka samazināties, turklāt savu kustību bija uzsākušas arī tektoniskās plātnes. Rezultātā virs ūdens līmeņa pamazām sāka uzrasties pirmie sauszemes gabali, uz kuriem pakāpeniski sāka izrausties jūras iemītnieki, kas evolucionēja līdz tai stadijai, ko mūsdienās saprotam ar cilvēku un, protams, arī citām dzīvajām būtnēm.
Tostarp pētniekiem ilgi mieru nedeva jautājums: kad īsti savu kustību uzsākušas tektoniskās plātnes? Un zinātnes aprindu ļaudis ļoti daudz par to diskutējuši, lai gan tā arī nebija izdevies rast viennozīmīgu atbildi. Tostarp tagad varot uzskatīt, ka tāda atbilde esot atrasta, un to izdevies paveikt indiešu ģeologu grupai Deli universitātes profesora Subama Mukerdži vadībā. Šiem meklējumiem pielikt punktu esot palīdzējuši izpētītie ieži Singbumas kratonā jeb tās senās tektoniskās plātnes, kas jau vairākus miljardus gadu atrodas stabilā stāvoklī.
Zemes dzīles veido vairāki slāņi. Centrā atrodas šķidrais metāliskais kodols, virs tā viskozā mantija, bet augšējo cieto daļu dēvē par garozu. Dažādu šajās dzīlēs notiekošo procesu rezultātā Zemes garoza veidojusies nevis kā vienots veselums, bet to veido atsevišķi fragmenti jeb tektoniskās plātnes. Tās var nosacīti pielīdzināt leduskalniem, kas peld pa ūdens virsmu un periodiski cits ar citu saduras. Tikai atšķirībā no leduskalniem tektoniskās plātnes savu “peldējumu” veic pa mantijas virsmu. Nereti, kad savstarpēji saduras divas plātnes, viena no tām iegrimst mantijā, vienlaikus tādējādi to otru izspiežot uz virsmas, kā rezultātā tā sāk paaugstināties. Šo iemeslu dēļ uz Zemes parādās vai pazūd kontinenti, veidojas kalni un visi citi iespējamie reljefa nelīdzenumi. Turklāt kalnu ieži sevī satur informāciju par to, kas ar tiem noticis aizvadīto miljonu un pat miljardu gadu laikā.
Ņemot to visu vērā, indiešu ģeologi uzsāka Indijas teritorijā esošā Singbumas kratona pētīšanu. Tas sevī satur slāņus ar jūras iežiem un arī sauszemei raksturīgiem iežiem, un, kā uzskata pētnieki, tas var arī glabāt augsnes paraugus, kas saglabājušies kopš pirmo sauszemes apgabalu izveidošanās. Un viņiem arī izdevies noskaidrot, ka tiem slāņiem, kas iegremdēti ūdenī, bija 3,3–3,2 miljardi gadu. Aptuveni tāds pats vecums bija iežiem, kuri kā pirmie izcēlās virs ūdens līmeņa. Un tas visdrīzāk liecina par to, ka kontinents sācis celties virs ūdens aptuveni pirms 3,3 miljardiem gadu. To apliecinājusi pirmo virs ūdens iznākušo iežu analīze.
Tādējādi ģeologu izpētītie Singbumas kratona slāņi izrādījās pagaidām visvecākie zināmie šīs planētas ieži. Var atgādināt, ka tieši to tapšanas laikā Zeme samazinājusi savu griešanās ātrumu, kā rezultātā iestājās tā dēvētā skābekļa katastrofa. Proti, tā iespaidā atmosfērā palielinājās skābekļa daudzums, un tieši no tā tad arī esot radusies mūsdienās zināmā dzīvība. Vispirms ūdenī, bet tad izkāpa uz sauszemes.
Iepriekšējos pētījumos bija konstatēts, ka pirmie kontinenti uzradušies vismaz 700 miljonus gadu vēlāk, nekā tagad apliecinājis jaunais pētījums. Tagad zinātnes aprindas praktiski vairs nešaubās par to, ka nosacītais Indijas kontinents uz Zemes izveidojies kā viens no pirmajiem.
